tik sen
tik nepareizi
tik lēni
tik spītīgi
nāca patiesība
starp četrām sienām
vientulībā
ar daudz vārdiem
un tikai klusums tos dzirdēja
Nauris Viņķelis (37)
Šis lietotājs nav vēlējies saņemt dāvanas ārpus draugu loka!
Medaļas
Intereses
Pēdējo reizi manīts
vakar 21:12
Autora raksti
Raksti 5313 · Sekotāji 98
klusums
kad vārdu lietus vairs nelīst
klusums
kad ievesmas mākoņi izklīst
klusums
kad varavīksne nevainīgi vēro zemi
vairs nav neviena
kas dzīvotu
tur augstu gaisā
valdītu visu
klusums
kad vārdu lietus vairs nelīst
klusums
kad ievesmas mākoņi izklīst
klusums
kad varavīksne nevainīgi vēro zemi
vairs nav neviena
kas dzīvotu
tur augstu gaisā
valdītu visu
klusums
mājas kur tevi sit
mājas kur tevi negaida
kas ir labāk
runāt
klusēt
visas ikdienas iet vienādi
nākamajā paaudzē
no tukšiem krēsliem
ar iedomu tēju
līdz klaunam
dzimšanas dienā
kur viesi dzīvo
labāk par mums
mūsu realitātē
mājas kur tevi negaida
kas ir labāk
runāt
klusēt
visas ikdienas iet vienādi
nākamajā paaudzē
no tukšiem krēsliem
ar iedomu tēju
līdz klaunam
dzimšanas dienā
kur viesi dzīvo
labāk par mums
mūsu realitātē
aizmirsts ir viss
daudzos mazos strīdos
kas pārņēmuši debesis
viss tikai ne cilvēcība
ir balts uz zemes
bērni skrien un krīt
lai radītu eņģelus
kas dzied mūsu dvēselēm
daudzos mazos strīdos
kas pārņēmuši debesis
viss tikai ne cilvēcība
ir balts uz zemes
bērni skrien un krīt
lai radītu eņģelus
kas dzied mūsu dvēselēm
kad fantāzijas beidzas vārdos
visas sejas
visi laiki
visi likteņi
kļūst par klusumu
kur tie var atkārtoties
ja vien steiga neeksistētu
visas sejas
visi laiki
visi likteņi
kļūst par klusumu
kur tie var atkārtoties
ja vien steiga neeksistētu
mūsu sirdis dziedās vēl
pirms klusums ieplūdīs maigi kā pavasara siltais vējš
un uzziedēs atmiņas
lai kā sajūtas sabirtu uz miesas
kas vairs netic nekam
bet acīs asaras saplūdīs
katrs vārds skanēs kā dzeja
bet tikai mēs dzirdēsim
spītību un vientulību
jā
pirms klusums ieplūdīs maigi kā pavasara siltais vējš
un uzziedēs atmiņas
lai kā sajūtas sabirtu uz miesas
kas vairs netic nekam
bet acīs asaras saplūdīs
katrs vārds skanēs kā dzeja
bet tikai mēs dzirdēsim
spītību un vientulību
jā
dziļi
katrs kamens nogrims un pazudīs
sākumā
ko neviens neatceras
kāpēc vēl dzimst jauni
bezjēdzīgi iemesli
tik klusi ar tik daudziem vārdiem
kas tiek pierakstīti
nesaprasti
paliek svarīgi
neizglītotajās ilgās
katrs kamens nogrims un pazudīs
sākumā
ko neviens neatceras
kāpēc vēl dzimst jauni
bezjēdzīgi iemesli
tik klusi ar tik daudziem vārdiem
kas tiek pierakstīti
nesaprasti
paliek svarīgi
neizglītotajās ilgās
visas jēgas
visi prieki
palika kā rēgi
fotogrāfijās
un arī tās zaudē krāsas
mazās mūžības
ko tā pa īstam nekad nesajutām un tās beidzās
tik savādi skan no tām klusums
visi prieki
palika kā rēgi
fotogrāfijās
un arī tās zaudē krāsas
mazās mūžības
ko tā pa īstam nekad nesajutām un tās beidzās
tik savādi skan no tām klusums
lūdzu
aizved mani atpakaļ laikā
kad tas vēl bija tuvu tālajās debesīs
ļauj sajust
vēlreiz lēni
steigu
mīlestībai
vēlreiz piedzīvot
kā asaras krīt atpakaļ acīs
un kļūst par prieku
taisnības un meli
dzīvo kopā
uz lapas
dzejā
aizved mani atpakaļ laikā
kad tas vēl bija tuvu tālajās debesīs
ļauj sajust
vēlreiz lēni
steigu
mīlestībai
vēlreiz piedzīvot
kā asaras krīt atpakaļ acīs
un kļūst par prieku
taisnības un meli
dzīvo kopā
uz lapas
dzejā
cilvēcība grib vienmer visu perfektu
visu laiku vienmēr
bet pati tāda nekad nav bijusi
visu laiku vienmēr
bet pati tāda nekad nav bijusi