tu vari mīlēt kādu citu
bez prāta no visas sirds
neviens tam nekad neticēja
neviens mans vārds
kad apklusa
tava sirds man
klusums ieskrēja ar asarām acīs
nav svarīgi cik atmiņas sadegs
siltums nekad nebūs pietiekami
kā laiks
no viena zieda uz otru
kad mirklis beidzās
es...
Nauris Viņķelis (37)
Šis lietotājs nav vēlējies saņemt dāvanas ārpus draugu loka!
Medaļas
Intereses
Pēdējo reizi manīts
5. jūl 21:12
Autora raksti
Raksti 5313 · Sekotāji 98
vienā baznīcā
no vienas grāmatas
viens mācītājs visiem
acis ciet
rokas paceltas
pret patiesību
atkal visi kopā
un atkal ir labi
kādu dienu visa pasaule būs
tieši tāda pati kā laiks
šeit
nav svarīgi ko tā runā
kad mēs ļoti ticam
no vienas grāmatas
viens mācītājs visiem
acis ciet
rokas paceltas
pret patiesību
atkal visi kopā
un atkal ir labi
kādu dienu visa pasaule būs
tieši tāda pati kā laiks
šeit
nav svarīgi ko tā runā
kad mēs ļoti ticam
mēs nezinam ka nekad nebūsim brīvi
jo dzīvojam kastē
kas tiek davināta citiem
dzimšanas dienās
lai atņemtu daudz laimes
cik daudz viņi ļauj
jo dzīvojam kastē
kas tiek davināta citiem
dzimšanas dienās
lai atņemtu daudz laimes
cik daudz viņi ļauj
atšķirt jaunas lapas
izlikties ka nekas vēl noticis
ka tā rītdiena nāk
kas pagātnē nonāks citādāk
cik iedvesmas
jau ir bijušas
kā garas baltas ziemas
kur nosalst vienas cerības
kamēr mēs sildamies
pie liesmojošām atmiņām
izlikties ka nekas vēl noticis
ka tā rītdiena nāk
kas pagātnē nonāks citādāk
cik iedvesmas
jau ir bijušas
kā garas baltas ziemas
kur nosalst vienas cerības
kamēr mēs sildamies
pie liesmojošām atmiņām
no fantāzijās nekas daudz neiznāca realitātē
visu ceļu noklusētās domas
beigās neizglāba neko
skaļi iesmejies
aizej tālāk
kā dziesma
tik veca un mīļa
kas beigās mīl skanēt atkal
visu ceļu noklusētās domas
beigās neizglāba neko
skaļi iesmejies
aizej tālāk
kā dziesma
tik veca un mīļa
kas beigās mīl skanēt atkal
es pierakstu sarunu ar sevi
par spīti visam
kur gribās pielikt punktu
es atstāju brīvu vietu
mazliet gaisam
es nejūtu vairs daudz
no notikušā
tikai dažas asaras uz vaiga
bez laika
nekas nav palicis
vieglāks
nekas neaizlido prom
kārtējā vieta kas ir celta no akmeņiem
kas...
par spīti visam
kur gribās pielikt punktu
es atstāju brīvu vietu
mazliet gaisam
es nejūtu vairs daudz
no notikušā
tikai dažas asaras uz vaiga
bez laika
nekas nav palicis
vieglāks
nekas neaizlido prom
kārtējā vieta kas ir celta no akmeņiem
kas...
laiks rāda kā viss kļūst ar pagātni
es vēroju un neticu
kā viss var būt nekas
pēc tik svarīga notikumu lietus
putekļu peļķes dzimst
es vēroju un neticu
kā viss var būt nekas
pēc tik svarīga notikumu lietus
putekļu peļķes dzimst
mēs skatamies uz to
un vēlamies to sev
to kas ir citiem
par to neko nezinot
laimei nevajag daudz
visiem vārdiem nozīmes aizlidoja rudens lietū
lapas kļuva smagas
uz izjuka
kā nekas
mazā smaidā
un vēlamies to sev
to kas ir citiem
par to neko nezinot
laimei nevajag daudz
visiem vārdiem nozīmes aizlidoja rudens lietū
lapas kļuva smagas
uz izjuka
kā nekas
mazā smaidā
iedomājies un ej līdz galam
pāri visām iznīcībām
neskaties ne uz ko
kas ir palicis
lai paliek kur ir
tas ka vairs nav pieradums
kas liek justies labi
tas nav nekas slikts
tos pašus vakardienas vārdus izlasi rīt
nozīme būs cita
iedomājies
notici
viss būs labi
pāri visām iznīcībām
neskaties ne uz ko
kas ir palicis
lai paliek kur ir
tas ka vairs nav pieradums
kas liek justies labi
tas nav nekas slikts
tos pašus vakardienas vārdus izlasi rīt
nozīme būs cita
iedomājies
notici
viss būs labi
vai vēl atceries to gaismu
uz kuru lidoja laiks
kā naktstauriņi
un apstājās perfektais mirklis
mazā rāmītī
zem putekļiem
uz kuru lidoja laiks
kā naktstauriņi
un apstājās perfektais mirklis
mazā rāmītī
zem putekļiem