Artūrs Rožinskis (30)

Tu man saki tukšus vārdus.
Pats pat neatceries kādus.
Tu saki man, lai nedusmotos es,
Dažas truli tizlas "frāzītes".
Tu saki man, bet nedomā tā..
Tiek grauzta dvēsele sargātā.

Bez izņēmuma pamet tevi viss.
Tad pāri nekas nav palicis.
Gan draugi,paziņas un radi,
Atstāj tevi, kad iet gadi.
Bez izņēmuma pamet tevi viss.
Arī tas, kas dāvināts un pirkts.

Pazaudēt ilgi lolotu sapni,
Pazemojoši un sāpīgi.
Neiegūt to pēc kā ej,
Par kuru sviedrus lej.
Pazaudēt savu vienīgo dzīvi,
Dzīvot taču nejusties brīvi.

Tam kurš saka ka var,
un tam kurš saka ka nevar..
Parasti abiem ir taisnība.
Visu var tikai cīnītājs!
Ja tev ir sapnis, tad sargā to,
Domā par to un tuvojies.

Uzdāvini man laiku, Nedēļas astoto dienu man dod. Velti man savu smaidu, Un manā sirdī laimi sev rod
Uzdāvini man skatu, Lai mana sirds no laimes kūst. Dāvā mīļu vārdu, Lai mīlestība ar vārdiem plūst
Uzdāvini man mirkli, Kuru atcerēšos visu mūžu....

Vai tu mazs, vai jau pavisam liels,
Tomēr katru dienu mīlēts tiec.
Ja tu tici, ka mīlestība visapkārt,
Tad vari citus mīlēt sākt.
Mīli darbu, kuru ar rokām veic,
Mīli cilvēkus, kas garām steidz..

Gribu mosties rītā klusi,
Un redzēt kā tu blakus dusi.
Gribu dienu sākt ar smaidu,
Un no tevis ar to gaidu.
Gribu darbā priecīgs būt,
Un lielu algu pēc tam gūt.

Stundām ilgs nogurdinošs darbs,
Cenšanās augt, lai būtu labs.
Skriešana uz finišu pēc cieņas,
Un to neiegūt bez cīņas!
Vai tā neatlaidība vai spīts,
Tomēr tieku tik uz priekšu dzīts.

Zinam visi, ka brīnumi tik pasakās.
Ka cilvēks cilvēkam palīdzēt atsakās.
Zinam to, ka laimi jākaļ pašam,
Lai sevi nestu uz nezināmām augšām.
Zinam to, cik svarīgi ticēt sev,
Un sniegt atbalstu viņai un tev.

Viņa saka man ar apzinātu prieku,
Ka saredz manī neredzamu nieku.
Ka esmu zemāks nekā citi,
Ka esmu tas, kam uz nerviem kriti.
Viņa saka, ka jūtas man ir joks,
Ka esmu biedējošs kā spoks.