Tēvs ar siksnu, māte ar bērza zaru!
Pierāda man savu neierobežoto varu.
Vecmāte ar vārdu un Vectēvs ar sodu,
Ieliek manā sirdī cilvēcīgu godu.
Brālis ar dūri un māsa ar "asu" mēli..
Spodrina mani kā skabargainu dēli.
Autora raksti
Raksti 127 · Sekotāji 316
Lai saprastu kas esi, man pietiek ar reizi.
Mēs saskatījāmies- tu novērsties steidzi!
Bet man pietika ar reizi, lai zinātu kas esi.
Tu savā būtībā interesantu stāstu nesi.
Es zinu cik dziļa un patiesa savā sirdī!
Un tu kā zvaigzne maigi tumsā mirdzi.
Mēs saskatījāmies- tu novērsties steidzi!
Bet man pietika ar reizi, lai zinātu kas esi.
Tu savā būtībā interesantu stāstu nesi.
Es zinu cik dziļa un patiesa savā sirdī!
Un tu kā zvaigzne maigi tumsā mirdzi.
Draudzība nav lieta, tas nav fakts!
Un tas pat nav dialogs sākts.
Tā ir divu cilvēku savstarpējā saikne.
Patiesa draudzība ir īstākā laime.
Ko tad dara īstais draugs?
Kad slikti- pie tevis brauks!
Un tas pat nav dialogs sākts.
Tā ir divu cilvēku savstarpējā saikne.
Patiesa draudzība ir īstākā laime.
Ko tad dara īstais draugs?
Kad slikti- pie tevis brauks!
Viss notiek kā parasti. dzīvojam, smaidam.. Un savus mīļos mēs mājās gaidam. Bet pienāk dienas, kad uzmācas bēdas.. kad sirdī tiek iegrieztas nedzēšamas rētas. Vienmēr kāds nāk un kāds projām iet. Bet skumji, kad cilvēks vairs nevar smiet.. Kad viņš kļuvis...
Dzīvē ir mirkļi, kuru dēļ vērts dzīvot,
Kādam prieks savus bērnus skolot,
Bet citam skaļi un traki Jāņos līgot.
Bet citam Rīgas ielās rāmi stīgot.
Katram no dzīves ir jāņem tik daudz,
Lai nomirstot tevi par "cilvēku" sauc!
Kādam prieks savus bērnus skolot,
Bet citam skaļi un traki Jāņos līgot.
Bet citam Rīgas ielās rāmi stīgot.
Katram no dzīves ir jāņem tik daudz,
Lai nomirstot tevi par "cilvēku" sauc!
Rit jau astotais gads kopš mana nodarbošanās ir vieglatlētikas novirziens- skriešana. 
Sāku to tā nenopietni paskraidot 3km kopā ar tēti
Tad vēl dzīvoju Pūrē. Tētis teica, lai sāku iet uz vieglatlētikas treniņiem, jo man esot labas dotības....

Sāku to tā nenopietni paskraidot 3km kopā ar tēti


Tad vēl dzīvoju Pūrē. Tētis teica, lai sāku iet uz vieglatlētikas treniņiem, jo man esot labas dotības....
Kur paliek Tavas acis, kur paliek skats?
Kad tevī rodas nezināms jautājums kāds.
Ja vēlies tu, es varu tev atbildes sniegt.
Jo nevēlos vairs tev neko liegt..
Vēl reizi vēlos tavas acis, lai mirdz.
Kā priecājies- lai visa pasaule dzird
Kad tevī rodas nezināms jautājums kāds.
Ja vēlies tu, es varu tev atbildes sniegt.
Jo nevēlos vairs tev neko liegt..
Vēl reizi vēlos tavas acis, lai mirdz.
Kā priecājies- lai visa pasaule dzird

Kad skaties uz apvārsni un neredzi gaismu,
Un redzi domās- nākotni baisu.
Un liekas, ka saule vairs neuzspīdēs tev,
Jo savās bēdās liec nogrimt sev.
Tu zini, ka nenāks lietus un neskalos tevi,
Jo ļaunus vārdus draugiem devi!
Un redzi domās- nākotni baisu.
Un liekas, ka saule vairs neuzspīdēs tev,
Jo savās bēdās liec nogrimt sev.
Tu zini, ka nenāks lietus un neskalos tevi,
Jo ļaunus vārdus draugiem devi!
Tu ar piemīlīgu smaidu jautā man,
Vai dzejolis ir tev?- es saku jā gan!
Vai dzejolis spēj iepriecināt tevi?
Ceru ka spēj, jo tu iepriecini mani!
Negribu lai šīs rindas ir tukšas.
Bet gan saprotamas un vieglas!
Vai dzejolis ir tev?- es saku jā gan!
Vai dzejolis spēj iepriecināt tevi?
Ceru ka spēj, jo tu iepriecini mani!

Negribu lai šīs rindas ir tukšas.
Bet gan saprotamas un vieglas!
Jā es saku tev šajā brīdī ,
Bet tu nesaproti ko gribi!
Tu nezini, ko domās redzu,
tu nezini, kā dzīvi jēdzu.
Es saku tev, cik jauka tu,
Saku, ka apskaut gribētu!
Bet tu nesaproti ko gribi!
Tu nezini, ko domās redzu,
tu nezini, kā dzīvi jēdzu.
Es saku tev, cik jauka tu,
Saku, ka apskaut gribētu!