Artūrs Rožinskis (30)

Tik grūti ir iesākt ko jaunu!
Un grūti nedarīt sev kaunu.
Es rakstu šo vienīgo dzeju,
Lai tevi aicinātu uz deju!
Tu zini, ko domāju par tevi!
Ka tev blakus gribu tikai sevi.

Divi gadi- tie pagājuši ātri un traki.
Divi gadi- tas ir maz- tu saki!
Un kāpēc traki?
Jo vēl aizvien tu mīli mani
Divi gadi- tas mūsu vecumā ir daudz!
Taču šie gadi- visu mūžu līdzi sauc.

Ne katrs cilvēks atrod savu mīlu,
Ne katrs kļūst laimīgs
Agri vai vēlu..
Kas ir mīlestība jautā daudzi,
Agrāk to nezināji
Kamēr augi.

Bija tāda doma man, kā darīt vajag.
Man likās ka var tikai tā un ne savādāk!
Dzīvoju ar domu, ka vienam vieglāk,
Un jutos patiešām labi un ērti!
Līdz pienāca brīdis, kad man teica:
"Tev vajag cilvēku ar ko parunāt"

Vecās dzirnavas, kas reiz bij dižas.Kur tika maltas lielās kviešu ražas.Palikušas nekustīgas un klusas!Palikušas vienas.netālu no Gaujas.Vecās dzirnavas, kas dīca no darba,Tām dzīve pēc kara bij ļoti skarba!Izlaupītas un dedzinātas palika klusas!Palika klusas un...

man pie galda stāv ļoti ērts krēsls!
piedodiet par izteicienu- bet nav mēsls!
Patīk man šis krēsls, pat ļoti un daudz!
Krēsls paliek tev mīļš, arī kad audz!
Mīlu savu krēslu- ar to kopā augu!
Sēdēju uz to- pat kad neaizsniedzu galdu Grūstīju to, kad nebija...

Agrāk nebiju vispār nekas. Nekas, kas liktos dižs!CīnījoS un cīnījos! bet sanāca ČIKS...Arī tagad neesmu nekas..Taču nenokaru galvu..Zinu kā kādam tas rūp.varbūt kādam tas svarīgi-Lai es būtu kaut kas!Kaut kas- kā dēļ- es būtu laimīgs!Bet vai tad tagad tāds neesmu?Jautāju...

Katru gadu, kad sākas ziema,Manās atmiņās paliek diena.Kad no pirmā sniega taisu,Sniega vīru ar dāvanu maisu Katru gadu pienāk tā diena,kas paliek atmiņās- tik viena!Katru gadu uzsnieg sniegs,Un kas man šo prieku liegs? Katru gadu visas priedes, egles,Saņem...

Viņš pieceļas no rīta ar domu,Ka neviens nesabojās viņa omu.Viņš brokasto kā vienmēr viens.Viņam apkārt klusums lieks.Viņš apģērbjas un dodas dzīvē,Bet vientulība viņu klusi nāvē.Viņš ar rētainu dvēseli un sirdi,Izdzivo katru vientulīgo mirkli.Sirds pukst un dvēsele...

Lai cik šajā brīdī tev būtu grūti,Un lai cik lielas sāpes sirdī jūti!Tev jādzīvo tālāk priekš sevis..Jo daudzi nemaz nevar bez tevisTu esi mans draugs, un tāpēc saku..Cīnies! savadāk padarīsi mani traku.Atceries tos labos laikus, kad leci?Tu man atgādināji kārtīgu...