Artūrs Rožinskis (30)

Tu spārdi kastani, kurš guļ tev ceļā.
Un iespļauj krūmam tieši sejā.
Mētā ābolus, kaut arī tie ir saldi,
Un iekodies ceptajā vistā gardi.
Tu smejies par zaķi, ko mednieki šauj,
Un medību suņiem to saplosīt ļauj.

Karību jūras iekļauta tā..
Zeme pasaulē viss ātrākā.
Gan regejs savdabīgi skan,
Gan tās daba patīk man.
Maza sala ar lieliem mērķiem.
Ar kalniem un džungļu ceļiem.

Saule spīd un viss notiek kā agrāk.
Ir zāle tik pat zaļa, un debes` zila.
Mēs dzīvojam skaistāk kā pirms gada.
Olas krāsojam un dāvanas sniedzam.
Nav aizspriedumi un naidīgas domas.
Atceries, cik kādreiz bijām labi??!

Saku tev ka būšu mājās,
Bet tomēr esmu vēlu.
Ko daru tik ilgi- tu jautā,
Un dusmīgi uz mani klaigā.
Saku tev ka iesim staigāt,
Bet mājās nāku vēlu.

Ne vienmēr pietiek spēka,
Krist ceļos pie sava grēka.
Pateikt to, cik kļūdains biji,
Cik daudz sāpes izcieti.
Ne vienmēr vari saskatīt,
Un savas kļūdas saskaitīt.

Jelgava pašā Latvijas vidū, Un tajā īsti zemgaļi dzīvo. Tik dzīva un studentu pilna. Un pils, kas redzama no tilta. Tā gadu simtiem cienīta, Un ar Latvijas likteni saistīta. Tik interesanta un jauna, Un promenāde ļoti glauna. Laukiem tīta un Lielupes sargāta,...

Mēs to negribam, bet viņi nāks.
Un savu valsti būvēt sāks.
Viņi nāks un paņems ar varu,
Bet neatņems mums latvisko garu!
Mums bail, bet viņi par to tik smej,
Gadiem ilgi jau kara suņi rej.

Lai cik tas nežēlīgs pret mani būtu,
Tomēr to mīlu un gribu kaut vairāk gūtu.
Sprints ir tas ,kas vienmēr ir ar mani,
Bet ko nu stāstīšu par to gari...
Tas ir grūti, bet no tā aiziet nevar.
Tāpēc cīnīties vienmēr jāvar.

Viņš laista dārzu divreiz dienā.
Un dara to tik vienā veidā.
Dziedot skaļi labāk tek..
Jo viņš kārtīgs lauku džeks.
Viņš meklē sievu citā ciemā,
Jo savējās jau paņēmis ir sienā.

Dīvaini, kad apkārt tev daudz draugi,
Bet esi viens, kad tev kļūst skumji.
Tie tēlo tev draudzību īstu,
Kā es to šobrīd nīstu.
Savādi, ka uzklausīji visu bēdas,
Bet nav kas sadziedē tavas rētas.