Artūrs Rožinskis (30)

Tā ir diena ,kad apkārt valda mīla.
Kad katra sirdī tā kļūst dzīva.
Kad mīli sevi, kaimiņus un dzīvi,
Un komplimenti lidinās tik brīvi.
Kad pār mums svētais Valentīns,
Un daudz vairāk līst mīlas vīns.

Ja tev dzīvē iespēja dota, Un tāda tev ir tikai viena. Tad ej uz priekšu- neskaties! Ko tas tev vēlāk atnesīs.
Dari to no visas savas sirds, Un atceries, cik daudz ir mirts. Cik spēka, asaras un prieka, Atstāji dēļ sava sapņa viena.

Vārda diena manam papam,
Tāpēc jaukus vārdus sakam.
Tā, lai šajā dienā viņš,
Jūtas īpašākais Aivariņš.

Pasaule ir viena un tās ceļš ir viens, Un savu īpašo ceļu izdzīvo ikviens. Vai krustojas tie, vai nobloķē kādu, Tie saprot un izdzīvo likteni šādu.
Uz augšu ved ceļš, kas līkumu met, Aizmirsts tas ceļš, kas pamests jau sen. Ceļš, kas laideni nes tevi lejā...

Atkal viss notiek tā kā reiz bija,
Arī tad aukstās dienās lietus lija.
Tas skaloja tevi kā smilšu graudu.
Un no tā nesaņēmi nekādu baudu.
Atkal dienas paliek garākas kā bija,
Un tumsa laiku ātrāk uz priekšu dzina.

Šajā laikā, kad apkārt valda apjukums,
Un prātos zogas apjukums.
Es eju uz priekšu ar lielāku spēku,
Un padaru šo zemi lēnu.
Manas domas jau lidinās, kur mēness,
Bet kājas stipri turas uz zemes.

Latvijas pašā rietumu daļā,
Jau simtiem gadu Ventspils daiļā.
Ar savām leģendām un stāstiem,
Un svešzemnieku naida glāstiem.
Ar ostu, kura nemēdz aizsalt,
Kura nebeidz jaunus plānus kalt.

Katrs zin un saprot,cik dažādi esam.
Un visi zin, ka savu vārdu nesam.
Bet vai katrs gatavs būt savādāks?!
Nesaprotams,īpašs un cienīgāks.
Tu ej savu ceļu par spīti visiem vējiem,
Un cīnies pret straumi ar visiem spēkiem.

Pametiet savu nolemtības nastu,
Un pieceliet Latvijas karoga mastu.
Tā lai mūsu zeme ir brīva.
No lieliem kungiem šķīsta.
Sauciet kopā visus latviešu kalpus,
Un sargājiet latvju strēlnieku "kapus".