Agnese Piļāne "Ezerrozes grāmatas"

Tā vēl nav mīlestība,
ja liekas, pakrūtē kāds salto met;
tas apmaldījies taurenītis
nāk mīlai spēkam dvesmu dzert…

Saule aust un saule riet,
Nebeidz kokos vēji skriet;
Tavas ilgas līdz sev nes,
Tās, kas nāk no pagātnes…

Tu mīlestība mana, tu spēks mans un grēks,
Mans svētavots, kur dvēs’lei veldzi smelties.
Kā saulesstars, kas zīmē logā dienu,
Tu sildi mani, spēka nav, kad celties.
Tik vienkārši, bez liekām runām, vārdiem,
Ar apskāvienu, kurā kaisle kvēl’,

Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko.
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to.
Grūti mīlēt un grūti nemīlēt,
Vienatne grūta, un divats grūts.
Grūti, ai , grūti bērnus izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties...

Tu solīji zvaigznes no debesīm nonest.
Es lūdzu tev – nenes, baidījos sadegt…
Tu solīji mīlēt, – ar mani būs droši.
Es ticēju tev, tevi mīlēju ļoti…
Tu solīji – mājas būs patvērums tev,
Bet kamīnā liesmas ir dzisušas sen…

Kā vientuļš koks,
kā akmens lauka vidū,
sen nepļautā pļavā,
kas aizmirsts un lieks,
tā dzīvoju es, -
nav ilgām man gala -

Kaut zinātu, kur atrast vārdus,
Lai paldies, māt, tev pateiktu, -
Par tavām negulētām naktīm,
Sirds mīlestību, maigumu.

Kaut zinātu, kur atrast vārdus,
Lai paldies, tēvs, tev pateiktu, -
Tu spēji allaž atrast vārdus,
Lai cilvēks krietns es izaugtu.

Cik sarmas...

Kaut mācētu es uzburt pavasari -
ar košām krāsām, pūpoliem un dziesmām;
vien varu savai dvēs'lei lūgties,
lai nesadeg tā ceriņ liesmās...

Kaut varētu es brist caur pļavām,
kur zilas rudzupuķes zied,
bet vasarā es - rasas lāsēs
ļauju as'rām spēlēties...

Kaut...

Kur iet, kur laimi meklēt,
Vai atrast maz to lemts?
Varbūt tā ir man līdzās,
Bet es - kā apmaldījies vējš?...
Te smaidu raidu vienai,
Rau, plecs kur paraudāt,
Nāk vēstules man strīpās,
Bet as'ras līst un gribas kaukt.
Ir it kā viss un nav nekā –
Nedz drauga uzticama,
Slīd...

Manas asaras zied ledus ziediem,
Dvēs’le dzied ziemeļvējam līdz,
Aizsnieg ceļi ar baltiem sniegiem,
Matos sudraba sarma viz.

Noriet saule, skan čiekuru zvani,
Savāds klusums un miers.
Tikai ziedi uz loga - tik skaisti
Manas dzīves krustceles sien.

Vēja nopūtas...