Agnese Piļāne "Ezerrozes grāmatas"

Es tevi gaidīšu, -
Kaut sirds no ilgām dzisīs,
Lai arī dvēsele man as’rām norasos,
Un rokas bezspēcībā, kritīs,
Bet spēku – mīlēt tevi,
Cerība man dos…

Par asaru
Kāda asara lēni, lēni pār vaigu slīd –
Ne tai ko slēpties, ne to apvaldīt,
Tikai izjust, cik, maiga un liega, tā –
Šī asara, nenotveramā.
Varbūt nemaz tā nav asara,

Man dzīve mācīja, kā mīlēt, -
Lai otrs jūt, ka tev ir sirds...
Man dzīve mācīja pat ienīst, -
Bet arī man, reiz brūces sūrst...
Man dzīve mācīja būt labai, -
Lai jutu brīžus – dunci dur...

Jūtu valgi
Es dzirdēju, kā klusā balsī sauci,
Un sajutu, ka manis ilgojies.
Kaut abi, esam vientulības skauti, -
Ak, nelūdz man, pie sevis atgriezties!
Es redzēju tev acīs liesmas pelnus,

Tur, aizdurvē kāds bērniņš salst,
Tam lūpas klusē, - mutē kalst.
Kāds vārds, nu, paliek nesacīts,
Un cirstā brūce, sūri īd...
Tas bērniņš, vārdā Mīlestība,
Kas kāda glāsta ilgojās, -

Zied cerības zilā rudzupuķu krāsā,
Sārtās magonēs mīlestība kvēl’,
Izskan ilgas bērzu zaros, vēja šalkās –
Un man gribās dzīvot vēl un vēl.
Smaržo naktsvijoles, kaisles alkās,
Kūko dzeguze – skaita gadus tā.

Es gribu pieglausties pie tava pleca
Un, klusu čukstot, paldies teikt.
Priekš tevis neesmu es veca,
Par tādiem vārdiem tu tik smej.
Tu neredzi man sirmās cirtas
Un rūpju rievas skaistas šķiet.

Visapkārt ļaudis steidzas, skrien -
Pēc laimes steidzas, nopelniem,
Pat nesaprot, ka viss jau ir -
Vien savu dzīvi kājām min...
Var tiekties sabiedrības, slavas,
Un vienā mirklī viss var zust -
Jo kāda sirds, kas bija līdzās
Var vientulības ilgās lūzt...
Tas mirklis,...

Kaut spētu manas ilgas
Līdz ar pieneņpūkām aizlidot,
Tur tālu prom, kur nebeidz sirds
Pēc manis skumt un sapņot...
Kaut varētu es savu mīlestību aizsūtīt
Ar ceriņsmaržu, kuru sajust var
No sirds un izbaudīt...
Kaut varētu es tevi
Ar ķiršu ziediem nobārstīt
Un skūpstīt...

Krīt ķiršu ziedi kā baltas, smalkas lāses,
Tos gribās saujā paņemt, salasīt.
Vējš aiznes līdz gan ziedus baltos, sāpes,
Uz kurieni? - man gribās paprasīt.
Vai tālu dzīsi smalkos ziedus, skumjas,
Vai tos man nāksies raudot salasīt?
Kaut zinu, - neesi tu burvis,
Ņem...