Jānis Lūciņš (36)

drīz atkal
būs vasara
ar odiem
pilna istaba
pie tā atkal
būs jāpierod
kāds ar tevi sarunājas
bezgalības balsī
ir
ziema Jans Ikes

vēlāk kad saule rietēs
manos lūpu krastos
ieslīdēs tavs stingrais
masts kad no upju krastiem iziet visas
zemstraumes tik krasi
mana dzīve izplūst
nebaidies
es tecēšu arī saules rietā Madara Kleva & Jans Ikes

atnāca rīts
balts kā krīts
vēl neuzīmēts
bet īsts
ja no tāfeles
notīrīsi
tikko radīto
mākslas darbu
fails tiks
neatgriezeniski
dzēsts Jans Ikes

ļoti dziļi
pieskaros
tavām
bet ne
savām
dvēseles stīgām
koku galotnes
rāmi
aijā
vējš Jans Ikes

uz zīda papīra
smalka
es zīmēšu
agrus rītus
un klusi čukstot
ik rītu modināšu
tevi
mīlestība Jans Ikes

mēs satikāmies
pusnaktī
kad vējš nopūš
sveci
maigi čuksti
man ausī
līdz aizmiegu
azotē
tavā Jans Ikes

varas kārais
ierēdnis
kāda ieliktenis
topogrāfiskais idiots
klauns un izsmiekls
putnu ligzdā
neizdevies perējums
galvas kausā
tukšums
salmu kušķis
vēja dzīts
kuš
nesaki
nevienam Jans Ikes

lietus
kā negantnieks
manus sapņus
mētā
kartrā lāsē
pa kādam
nozīmīgam
sapnim
mīt Jans Ikes

dienu nomaina
nakts
tumsa rij
atspulgus
uz ledus
tāda interesanta
idille
prātā tikai viena
doma
vai gaisma
iespīdēs
logos Jans Ikes

kā tavas acis
naktī gail
tā sapņot
nav aizliegts
man
ļauj pieskarties
un
atkal sapņot
kopā būt
uz
palikšanu
likšanu Jans Ikes