Raksti

Jokus dzīt man patīk ļoti,
Aprīlī,kad smaržo ārs-
Varu draugiem jokus bārstīt,
Līdz tiem smieklos apjūk prāts!
''Smejies vesels!''Saku viņiem
''Smiekli vitamīni ir!''...

Māmiņ, atnāc! Samīļo mani
Pirms miega, kad actiņas vērsies man ciet.
Apskauj ar savām maigajām rokām
Un saki, ka esmu Tavs mīļotais bērns.

Māmiņ, nekliedz vairāk uz mani,
Tēti, nesit! Man ļoti sāp.
Neesmu es vainīgs, ka strīdaties abi

Piesmietas meitenes tukšajās acīs,
Kvēlo naids un tumša nakts.
Asaras strautiņu sausajās gultnēs
Runā klusums. Un tas ir baiss.

Mirklis vai mūžs
.
Kā mirklis Tavs mūžs man paskrēja garām,
Māmiņ, vai tiešām tik ātri Tu dzīvoji dzīvi?
Kā gan Tu tik daudz sakrāji ābeles ziedus,
Savā skaistajā, mīļajā galvas rotā – matos?

Nāc pretī man, brāl - ledus ir plāns,
Kurš kritīs pirmais - to nezinām mēs.
Pastiepta roka izglābt tad varēs,
Vienu no mums - vai abus mūs.

Tiku ieņemts negribot, nemīlot, nezinot,
Tik jaunai, nepieredzējušai, naivai,
Vēl neko dzīvē neredzējušai,
Sapņainai meitenei.

Kaspars Grīnvalds. Ko skolā Tev aizmirsa pateikt
Šī ir grāmata, kuru gribētos ielikt ceļasomā katram pusaudzim – tā viegli iemāca tās svarīgākās lietas, kas ļaus lielajā dzīvē nonākt veselam, gudram un ar dzīvi apmierinātam.
Nils Sakss Konstantinovs,
pusaudžu...

Kad es vēl biju mazs

Viena, divas, daudzas pasaules. Cik gan tās īstenībā ir? Vai tā, aiz loga ir šī pati pasaule vai jau kāda cita? Tur viss ir tik svešs, savāds. Sveši cilvēki, saule, debess. Te, istabā nekas tāds nav. Te ir mana pasaule. Te ir māmiņa. Tā jau...

Tu nepateici visu - caur puķītēm sakot,
Cerot ka pašam tas jāsaprot man.
Es nespēju uzminēt, man jāsaka tieši,
Ne jārisina rēbuss ko domāji tu.