Jaunumi
Dievturības kustība, 1920. un 1930. gados, savā būtībā bija latvietības ideoloģija ar reliģijas pieskārienu. Tās dibinātāji dikti nopūlējās, lai to kā reliģiju oficiāli iekļautu valstī. Laimīgā kārtā, tas viņiem izdevās, neskatoties uz tās trūkumiem kā reliģijai.
Tomēr tās būtība (ideoloģija) ir pārmantota.
Lasīt vairāk- viktors 10. okt 2023 19:34Labvakar Dievspalīdz Maruta.Rakstu tev pēc ilgāka laika.Es gribētu uzzināt,vai esmu vēl sadraudze,vai esmu no tās izslēgts.Man inbox.lv nestrādā, tāpēc atbildi gaidu draugiem.lv vēstuļu kastīte.
Nāk atkal Jāņi, tādēļ nebūs "par nāvi" atkārtot stāstu par Jāņiem. Tas gan ir angļu valodā, bet vai tad draugiem dalībnieki valodas neprot?
Lasīt vairāk
THE MYTH OF SON-OF-GOD JĀNIS
The Latvian Midsummer festival appears to the onlooker to be an unbroken series of playful merriment, and so it is. Nevertheless, to
Klausos populārzinātniskos raidījumus par kosmosa pētniecību un dzirdu, ka dažus gadus atpakaļ kosmosa pētnieki ir izdarījuši sensacionālu atklājumu- mūsu galaktikas centrā ir melnais caurums. Tas tiek sludināts kā tiešām fenomenāls pavērsiens visuma pētniecībā un izzināšana.Pirmais, kas man ienāca prāta, Lasīt vairāk
- .. jāZemei ? pavasaris. Lababie planētu kustības ilgLaiku novērojumi, senču pieredze, dabas parādību analīze. Gadalaiku noteikšanas precizitāte aug.
=Vernal ekvinokcija=
=Saule bij' Zemes dienvidu puslodei .. tgd Saules stari vertikāli krita ekvatoram. Diena ilguma ziņā =nakts. Saullēkts = precīzi austrumos, saulriets -=- rietumos. .. astronomijas pavasaris nu ziemeļu puslodē, un astronomiskais rudens = dienvidu puslodē.
=vernālā vienādība
.....ir latviešu tautas dzīves ziņa un ne dievatziņa! Ernests Brastiņš dievturību nekad pilnībā nav uzkatījis par reliģiju.
- Divas rokas,kas nodarbinātas darbā,dara vairāk nekā tūkstoš roku,kas sakļautas lūgšanā.
Dievturība nav reliģiija jo nav ne kristietība,ne islāms, ne jūdaisms, ne hinduisms,ne budisms, ne džainisms,ne marmoņu un kādu jauno ticību mistrojums.
Dievturība ir dzīves jēgas, dzīves un darba paražu mācība un cilvēka identitātes mācība ,kas norāda uz viņa vietu dabas procesu materiālajā un viedajā-garīgajā
Lasīt vairāk- Sava reliģija ir ne tikai katrai tautai, bet arī katram cilvēka individuāli. Šķiet, ka es jau paskaidroju tālākajos komentāros. Tas attiecas arī uz palīglīdzekļiem reliģijai. Tu uztver reliģiju kā lietu, kā īpašumu, bet tā nav reliģija.
Vai dievturība ir no vārda Dievu turēt?
Vai tomēr runa ir par vairākiem dieviem,
zemākajiem-Viena Dieva ispausmēm,
un augstākajiem-Dieva laiduma patstāvīgiem iemītniekiem?
Nu būs pilna istabiņ...
Nu būs pilna istabiņa...
Sagaidot Ziemsvētkus
Atverat durvis klusu
Un ielaižat Dieviņu mājās....
Dziedot dziesmas un skandinot
Aizdedzat svinīgi sveces
Un uzklājas galdautu baltu....
Ciemos tad atnāks
Arī Dievdēli četri
Un gads varēs beigties un sākties...
Ar paceltu sudraba zobenu
Meten
- Īsti iederīgs dzejolis Ziemassvētku mēneša numurā. Latvijā. Mūsu pašu zemē. Mūsu pašu reliģijas virsotnes. Tā cīņa nav galā, nav un nav.
Šodien mēs ar vārdu prāts iedomājamies kaut ko gudru, to mūsu spēju, kas ļauj mums domāt, apsvērt, neļauties jutekļiem, bet valdīties un galu galā rīkoties gudri.
Bet ir dainas, kuŗās ar vārda pamazināmo variantu jāsaprot sapņošana vaļējām acīm, prātuļošana, rīkošanās tieši pretēji nekā "ar prātu, saprātīgi".
Lasīt vairākMūsu Pērkona kults nav pārmērīgi izvērsts. Tik vien ir kā dažas lietus saukšanas dziesmiņas un dancis Pērkonītis ducināja. Vismaz man nav gadījies nekur neko vairāk novērot.
Lasīt vairāk
Te ir vieta, kur izvērsties tiem, kuŗi zin vairāk. Ludzu!
34047-3Mēness ņēma Saules meitu,Pērkons jāja panākstos.Pa vārtiemi iejājotiNosper
- Senajā latviešu Dieva Trīsvienībā nebija Dieva, jo Trīsvienība ir Dieva aspekti; tātad nebija Dievs-Māra-Laima, bet gan Pērkons-Laima (Jumis)-Māra (Jānis).
Reliģiju statuss ir kosmopolītisks jeb pārnacionāls un kategoriski norobežojas no nacionāliem pamatiem. Jo tās bija un ir instruments varas uzturēšanai pār iekarotām tautām, kurām taču bija sava "pagāniskā" dievatziņa, dzīvesziņa un tradīcijas, kas ar visiem sakrālajiem, garīgajiem aspektiem iekļaujas Lasīt vairāk
- Reliģijas ietver sevī gan pārnacionālo, universālo daļu (ārpuslaika Viedu), gan arī nacionālo daļu, jo ir veids kā universālo integrēt konkrētā sabiedrībā. Manuprāt, reliģija ir populāra Viedas versija, piemērota noteiktam etnosam.