Kur palika Tēvi?
1 attēls • 28. aug 2014 09:23
Dzintras Gekas filma “Kur palika Tēvi?” piektdien, 29. augustā, pl.17:00 Latvijas Vēstniecībā Stokholmā
Laipni aicināti uz režisores Dzintras Gekas filmas “Kur palika Tēvi?” noskatīšanos piektdien 29. augustā pulksten 17.00 Latvijas Vēstniecības telpās Odengatan 5, Stokholmā. Filma ir latviešu valodā ar angļu subtitriem.
Pielikumā afiša un filmas apraksts angļu valodā.
/Zviedrijas latviešu apvien...VairākDzintras Gekas filma “Kur palika Tēvi?” piektdien, 29. augustā, pl.17:00 Latvijas Vēstniecībā Stokholmā
Laipni aicināti uz režisores Dzintras Gekas filmas “Kur palika Tēvi?” noskatīšanos piektdien 29. augustā pulksten 17.00 Latvijas Vēstniecības telpās Odengatan 5, Stokholmā. Filma ir latviešu valodā ar angļu subtitriem.
Pielikumā afiša un filmas apraksts angļu valodā.
/Zviedrijas latviešu apvienība
Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”
1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”
“Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 42. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojām turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…”
Ieslodzītais Jēkabs Graudiņš stāsta: “Vjatlags bija viens no šausmīgākajiem lēģeriem visā Krievijas Gulagā. Mums atņēma naudu, pulksteņus, gredzenus. Sapratām, ka sievas un bērnus mums vairs neredzēt. Skujenieks no Sesavas pagasta nomira pirmais – citi no pārdzīvojuma sajuka prātā. Tad viens pēc otra sāka mirt daudzi.”
Drezīna brauc pa aizaugušo dzelzceļu. Divpadsmit brauciena dalībnieki 70 gadus ir domājuši, ka gribētu nokļūt vietās, no kurienes tēvi neatgriezās. Vizuāli redzama skarbā daba, sasprindzinājums cilvēku sejās, foto kolāžas un īsi atmiņu mirkļi.
-
Re!Pats!
Skandāls
