Nora DeGold: Dzeja par dabu, stāvkrastu un jūru, fotogrāfija ar jūras mirkli. / 14 Kobra lēni slīd pa jūras stāvkrastu, Starp slaidām priedēm tālē klusi lūkojas. Tā tver šo viedo dabas svēto parakstu, Kur viļņu bangas tālumā vien šūpojas. Caur fotoaparātu skaistās liedaga smiltis pēta, Un priecājas par jūras varenajiem ūdeņiem. Top katra krasta līnija uz mūžu fiksēta, Bez viltus vārdiem un bez laika gredzeniem. Šī aina laistās kā no sapņu kadra dota, Un čūska saprot – sirds te tīru prieku tver. Cik labi būt šeit, kur ir mierā apmirdzēta, Un labi tālu no cilvēku murgu murgiem.