Es vēlu notvert tos mirkļus,kas nemanāmi šķiet, Tos skaistos dzīves brīžus,kas nāk ar tevi smiet. Tās mazās laimes devas,kas prieku dzīvē nes, Un mīlestības dvašu,kas nāk no dvēseles. Ik dienu notvert sapni,kas tevi tālēs nes, Un noticēt,ka vari,būt laimīgs uz šīs pasaules. /Agnese Ezerroze/
Liktenis, Dieva griba, nejaušība, vecāku plānveida rīcība – piedzimšanas brīnumam mēdz būt dažādi skaidrojumi. Taču, lai kāda arī būtu pareizā atbilde – Dzimšanas dienā var un vajag priecāties!
Man pieder zeme un saule, Man pieder ziedonis jauks. Un vasaras ziedošā debess, Un viņas plaukstošais zars. Man pieder ziedi un saule, Man pieder vasaras smaids, Un vasara ziedoša liepās, Un rudzupuķes labības laukā. Es saulei un varavīksnei, Un ziediem draugos esmu. Meiteni, kā rīta ausmu, No jaunības sirdī sev nesu. Man pieder zemeņu lauks, Un vasaras karstākās naktis. Man pieder debess un jūra, Un siltie vasaras vēji. Man pieder meitenes acis, Un viņas rožainie vaigi. Un lūpas kā uguns liesmas, Gribas ar skūpstu tad dzēst. 30.06.2017./Pēteris Juhņevičs/
Viesu grāmata (307)
Tos skaistos dzīves brīžus,kas nāk ar tevi smiet.
Tās mazās laimes devas,kas prieku dzīvē nes,
Un mīlestības dvašu,kas nāk no dvēseles.
Ik dienu notvert sapni,kas tevi tālēs nes,
Un noticēt,ka vari,būt laimīgs uz šīs pasaules.
/Agnese Ezerroze/
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Man pieder ziedonis jauks.
Un vasaras ziedošā debess,
Un viņas plaukstošais zars.
Man pieder ziedi un saule,
Man pieder vasaras smaids,
Un vasara ziedoša liepās,
Un rudzupuķes labības laukā.
Es saulei un varavīksnei,
Un ziediem draugos esmu.
Meiteni, kā rīta ausmu,
No jaunības sirdī sev nesu.
Man pieder zemeņu lauks,
Un vasaras karstākās naktis.
Man pieder debess un jūra,
Un siltie vasaras vēji.
Man pieder meitenes acis,
Un viņas rožainie vaigi.
Un lūpas kā uguns liesmas,
Gribas ar skūpstu tad dzēst.
30.06.2017./Pēteris Juhņevičs/