Ļoooti spēcīgs gabals. Aktieri izcili, stāsts briesmīgs, bet viegli izstāstīts. Ar ilgu pēcgaršu.

Jā, jā zinām, zinām Dolans ir ģēnijs, Dolans ir paijiņa, Dolans ir jaunā kino balss... Nu lai tā būtu. Man viņa gabali patīk, bet šo kaut kā speciāli izcelt? Tā īpaši neredzu kāpēc.
Vispirms jau te tāda parasta, īpaši jau ziemļvalstīs iecienītā sociālā drāmā par galvā neveselu dēlieti un viņa mātes savstarpējām attiecībām un vispār skatījumu uz pasauli caur ikdienišķām lietām un ikdienas ritējumu.
Naudas nav, darba nav, dēlieti psihenē (kur viņam īstā vieta) atdot žēl un tad tā mēs te ņemamies.
Nav īsti skaidrs, kurš no kura dēls un māte duetā viens no otra vairāk atkarīgs. Plus vēl tā skolotāja visam pa vidu.
Vizuāli interesanti, ka viss notiek 1:1 ekrānā. Instagrameru paaudzei ļoti piemērots formāts
Šāds ekrāns diezgan pastiprina filmā notiekošo un koncentrē skatījumu pat tīri fiziki uz lietām un vietām un tuvplāniem, nearādot neko lieku. Pat mazliet klaustrofobiska sajūta. Tas forši, jo vairāk koncentrējies uz varoņiem.
Skatīties vajag, jo filma rosina domāšanu par aklo mīlestību, par pieķeršanos, pieradumu utt, bez kura dzīve kļūst tukša un bezjēdžiga, par māte-dēls mīlestības postošo spēku utt utt...
Bet nav tā, kā šis būtu kas ļoti orģināls, šokējošs vai neredzēts.