Nelielas draugu grupas - sociālo tīklu ietekmes atslēga. 

Paul Adams ( http://thinkoutsidein.com/ ) ir plaši pazīstams sociālā tīmekļa speciālists, šobrīd strādā Facebook, iepriekš ir vadījis Google sociālās izpētes komandu un devis būtisku ieguldījumu Google+ pamata idejās, ko var arī labi just lasot grāmatu.

Liekas tikai retais nebūs pamanījis, ka internets mainās. Lai arī tas ir tikai ap 20 gadus vecs, pēdējos dažos gados tas ir fundamentāli mainījies. Tas ir mainījies no dokumentu kataloga, kas ir savienots ar saitēm uz vidi, kurā saturs koncentrējas ap cilvēkiem. Šajās pārmaiņās izdzīvos tie, kas sapratīs, kā attīstīt savu biznesu jaunajā situācijā. Patiesībā nenotiek nekas dramatisks. Internets vienkārši sāk nobriest un pārņemt mūsu paradumus ikdienā ārpus interneta. 

Grāmata ir kā kopsavilkums par pēdējo gadu pētījumiem par saitēm starp cilvēkiem, par to, kā viņi savā starpā komunicē, pieņem lēmumus, kā idejas un uzņēmumu ziņojumi izplatās sociālajos tīklos. Tā dod ieskatu, kā pārbūvēt savu biznesu balstoties uz sociālo tīklu principiem un izveidot produktus, par kuriem cilvēki stāsta saviem draugiem.

Cilvēki ārpus interneta komunicē ar visai ierobežotu skaitu citu cilvēku. Katram ir sava draugu kopa. Turklāt tā ir nevis viendabīga, bet sagrupēta noteiktās grupās. Tie ir bērnības draugi, tuvākie ģimenes locekļi, tālāki radi, skolu un studiju biedri, darba kolēģi, sporta kolēģi, brīvā laika draugi, utt. 

Ar katru no šīm grupām cilvēki komunicē savādāk. Ar dažiem viņi komunicē ļoti bieži, ar citiem retāk, bet ar dažiem praktiski pāris reizes gadā. Katram cilvēkam ir tikai daži draugi ar kuriem viņi komunicē tiešām intensīvi un regulāri. Līdz ar interneta nobriešanu un pieaugšanu, nobriest arī cilvēku paradumi un tie arvien vairāk sāk atbilst reālajai dzīvei. Ja vidējam sociālo tīklu lietotājam ir ap 200 draugiem, tad intensīva un regulāra komunikācija notiek ar mazāk kā 10 no tiem.

Te arī seko pirmā interesantā lieta par informācijas izplatību sociālajos tīklos. Tas ir mīts, ka informācijas izplatībā ir svarīgs kāds ļoti ietekmīgs cilvēks vai process. Tāpat arī ir mīts, ka informācija izplatās uzreiz starp visiem lietotāja draugiem sociālajos tīklos. Atkarībā no konkrētās informācijas, ar kuru dalās lietotājs, tā ietekmē vienu vai otru lietotāja draugu grupu, bet ne visus draugus reizē. 

Pārsvarā informācijas izplatība ir atkarīga no tā, cik ļoti ietekmējamas ir šīs nelielās cieši savienotās draugu grupas un cik uzticams ir informācijas izplatītājs. Ļoti labi šo efektu varēja redzēt nesenajā Swedbank baumu vilnī. Cilvēki cits citam stāstīja par šīm baumām PRIVĀTI un pārsvarā tikai labu paziņu un tuvu draugu līmenī. Viņi nebļaustījās pa visu pasauli un nesūtīja vēstules visiem lietotājiem savā draugu lokā, ka Swedbank ir problēmas. Pie tam viņi komunicēja gan sociālajos tīklos, gan ārpus tiem. Pats fakts, ka sociālie mēdiji izraisīja Swedbank baumu vilni ir visai pārspīlēts. Sociālie mēdiji bija tikai vēlviens no komunikāciju kanāliem, turklāt, manuprāt, noteikti ne galvenais, lai kā arī to gribētos apgalvot sociālo mediju "ekspertiem", kas ar to pelna maizi.

No šī arī seko nākamā grāmatā atrodamā tēze. Ekspertu nozīme ir pārvērtēta. Pētījumu rezultātā ir noskaidrojies, ka balstoties uz žurnālistu izraudzīto ekspertu padomiem rezultāti ir sliktāki, nekā tad, ja lēmumus pieņem izraugoties kādu no iespējamiem lēmumiem nejauši. 

Ilgtermiņā šādā veidā var veikli pazaudēt uzticama zīmola reputāciju. Šajā sakarā man bieži vien nāk prātā LNT un politiskās cīņas ar viņu "ekspertiem" un uzspēlētajiem šoviem. Nu neticu es vairs ne LNT ziņām, ne citiem viņu pseido-analītiskajiem raidījumiem. Tāpat, kā ar smaidu uztveru virkni citu mediju, kuros parādās kādu politikas "ekspertu" spriedelējumi. Attiecīgi, ja gribi savu zīmolu būvēt balstoties uz ekspertu, tad labāk izvēlies nevis kādu "superekspertu", bet kādu tautai tuvāku cilvēku, kas drīzāk pauž tieši savu personīgo viedokli, nevis vienīgo pareizo globālo viedokli.

Cilvēkus ir viegli pārliecināt veikt kādu darbību, ja viņi tic idejai, kas ir darbības pamatā. Grāmatā bija minēts lielisks piemērs ar American Express kampaņu sociālajos tīklos, kur viņi aicināja katru sestdienu iepirkties vietējos veikalos. Pēc idejas kaut kas ļoti līdzīgs "atbalsti Latvijas produktus". Lai arī tā nav tieša akcija, ka cilvēkiem būtu jāiepērkas izmantojot American Express maksājumu kartes, tā tomēr dod pozitīvu iespaidu uz tēlu, jo cilvēkiem un zīmolam veidojas kopīgas vērtības. Cilvēki uzskata, ka vietējam biznesam ir jāpalīdz un pāris nedēļu laikā šajā akcijā piedalījās jau vairāki miljoni cilvēku. 

Tuvojoties beigām grāmatā sāk zīmēties melnas krāsas mārketinga cilvēkiem. Cilvēki vienkārši netic mārketinga brošūrām un reklāmām. Ja vienkāršs cilvēks uz ielas tev apgalvotu, ka saule ir dzeltena, tad visticamāk tu atbildētu "protams". Ja tev šo pašu apgalvojumu izteiktu reklāmā, tad tu sāktu meklēt piemērus ar sauli saulrietā, sauli zenītā, kad tā mēdz būt pat balta, sāktu domāt par plankumiem uz saules un citām dabas parādībām. Šāda neticība mārketinga materiāliem vēl vairāk apgrūtina darbu reklāmā.

Mēs dzīvojam ar reklāmas materiāliem pārbagātā vidē. Jau ap 1950. gadu reklāmas materiālu apjoms pārsniedza cilvēka smadzenēm apstrādājamo apjomu, šis apjoms joprojām aug eksponenciālā ātrumā. Lai cilvēki pamanītu reklāmas, tās ir jārāda biežāk un jārada pamanāmākas. Diemžēl tas ir taisnākais ceļš uz elli pa lejupejošu spirāli. Tiklīdz cilvēki pierod pie jaunās un uzmācīgās reklāmas, tā ir jārada kaut kas jauns un vēl uzmācīgāks, lai cilvēki to atkal pamanītu un tā līdz bezgalībai. Risinājums šai problēmai ir gaužām vienkāršs - jāveido produkti un risinājumi, par kuriem lietotāji runā paši un labprāt stāsta saviem draugiem. Atskatoties uz saviem pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem pirkumiem vismaz savā dzīvē visai labi varu redzēt arī tuvu draugu ieteikumu spēku. 

Vēlviena interesanta nianse - lai kā mums to negribētos atzīt, mēs ļoti daudzus lēmumus pieņemam neapzināti. Smadzeņu daļa, kas atbild par apzinātām darbībām ir tūkstošiem reižu mazāka par daļu, kas atbild par neapzinātām darbībām.

Katrs, kas brauc ar auto atceras pirmās reizes - jāatceras sajūgs, jāatceras, uz kuru pusi kurš ātrums, jāatceras pagriezienu rādītāji, jāatceras apskatīties spoguļos, jāieslēdz gaismas, visas darbības jāveic noteiktā secībā. Mācīšanās procesā darbības notiek ar apzināto smadzeņu daļu. Pēc tam, kad esi iemācījies braukt ar auto - visu kontrolē neapzinātā daļa un tikai atsevišķos momentos, kad ir nepieciešama kāda papildus palīdzība tiek iedarbināta apzinātā smadzeņu daļa. Pārējā laikā braucot ar auto smadzeņu apzinātā daļa apstrādā pilnīgi citas domas - par ģimeni, par darbu. Es pats esmu neskaitāmas reizes braucis ar auto un pēkšņi attapies mājās, jo visas darbības ir tik tālu atstrādātas, ka tev par tām vairs pat nav jādomā. 

Ļoti bieži cilvēki pieņem lēmumus balstoties uz "intuīciju" vai precīzāk sakot balstoties uz sajūtām. Patiesībā tā ir neapzinātās smadzeņu daļas darbība. Kamēr mēs domājam, kuru produktu pirkt, neapzinātā smadzeņu daļa ir izvērtējusi tūkstošiem parametru un iemeslu, kāpēc izvēlēties vienu vai otru produktu. Tajā skaitā noteikti lielu lomu spēlē tieši tuvāko draugu atziņas un paša iepriekšējā pieredze ar šiem produktiem. 

Nobeigumā jāatzīst, ka šī ir pēdējā laikā labākā lasītā grāmata, jo burtiski ik pa pāris lapām virs galvas iedegas kāda atklāsmes spuldzīte, kas liek saprast ļoti daudzus sociālo tīklu principus un kāpēc tie strādā tā, kā tie strādā. Grāmata ietver arī milzīgu apjomu ar saitēm uz pētījumiem, uz kuriem ir balstīta informācija grāmatā. Tā lasās visai viegli un ir apjoma ziņā ļoti neliela - ap 150 lapām. Liekas, ka es to izlasīju kādos 3-4 vakaros un ja nu kādam ir vēlme palasīt - var stāties rindā uz lasīšanu.