Laimīgs stāsts un sirdssilta pateicība Andželai un visiem, kuri dalījās ar ziņu un kuri ikkatru dienu darina gaišāku ar gaismas nodomiem un mīlestības darbiem! Aptuveni pirms pusotras nedēļas pagalmā pamanīju kādu runcīti, par ko tobrīd rakstīju: "Diezin, vai viņam kāds atnāks pakaļ. Vēl jauniņš, bet kāds no viņa atteicies. Kaimiņi saka, ka jau piekto dienu šis murrājošais pūkainis klejo pa iekšpagalmu. No 'rimčika' atnestajām sardelēm uzklupa, ielocīja, cik varēja, un pārējo rūpīgi sargā, bet pie cilvēka nāk klāt, lūdz pēc uzmanības. Varbūt Tu meklē sev mīļu draugu? #runcuks #cat #searchingforhome" Pēc dažām dienām šo ziņu izlasīja kāda dāma vārdā Andžela Angela Berke, sazinājās ar mani iekš "facebook" un uzreiz atbrauca pie viņa. Iepazinās, aizveda pie daktera. Izrādās, runcītis ir gadiņu vai mazliet vairāk vecs/jauns. Tad kādu laiku rūpīgi centos neklauvēties ar vaicājumiem par to, ka pūkainajam mazulim sokas, jo zināju, ka gan viņam, gan viņa jaunajai ģimenei jāaprod vienam ar otru. Un nu saņēmu vēstulīti... Prieks un milzīga pateicība, ka līdzās ir šādi īpaši sirdscilvēki (Un, jā! - Viņš ir iesvētīts par Filipu! ) : "Sveiciens no kaķa Filipa! Viņam klājas labi. Šodien aprit nedēļa, kopš Filips pārcēlās no pagalma uz mājām. Atrādījāmies arī dakterēm. Viss progresē, mošķi no kažoka ir ārā, kažoks pats kuplāks un spīdīgāks jau tagad, ausu ērce gandrīz jau pilnībā izdzīta ārā, šķauda daudz mazāk. Visas med-manipulācijas Filipam, protams, ne sevišķi tīk, bet nākas 2x dienā viņu vīstīt dvielī un pilināt zāles degunā, un daždien vēl kaut ko. Taču ar katru reizi Filips to visu uzņem pacietīgāk. Ļoti mīļš runcītis. Pagaidām vēl nav 100% atslābis un mīl pasēdēt nomaļos stūrīšos, bet reizēm izlien ārā uz paglaudīšanos un pamīļošanos, vienvakar pat klēpī bija iekārtojies pasnaust. Paldies, Vita, par ziņu, ko bijāt ielikusi par kaķi - mēs visi esam priecīgi, ka mums ir darīšana ar šo lielisko runci! Neapšaubāms skaistulis un šarmētājs. (.