DAUDZ LAIMĪTES !!! Radi SAVU pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi SAVU MAZO! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido to no zemeņu stādiem. Vai no tērauda dzirkstelēm. Veido no dzejoļu rindām un no keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai! Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā...........(I.Ziedonis)
.....nezaudēsim sapņus, Sapņi pieder tikai mums, Lai ar dienas traucas aši Sapņus nenokavēt mums... Tas brīnišķais, kas mūsos plūst, Ir sapņu Miers un piepildījums, Sapņus nevar ~ atņemt, zaudēt, Tie ļauj ~ dzīvot, elpot mums..... ( S. Sīle )
DAUDZ LAIMĪTES !!! ` Saules staru glāsts, Tas ir sveiciens mans, Liegi pieskaras pie Tava vaiga. Ziedošs ceriņzars, Mākonītim rads, Sirdi ielīksmo, kad garām staigā. ` Laimi nevajag Meklēt ceriņos, Laime ir, kad vari prieku dāvāt, Mīļus vārdus teikt, Tālu draugu sveikt, Būt par saules pieskārienu kādam. /Aija Celma/
DAUDZ LAIMĪTES !!! Draugs, atver vārtus, logus, durvis vaļā Un mirkli tver, kad ziedu valsis sauks, Un dziedi līdz ar putniem balsī skaļā: Tu zini tak– nav mūžīgs dailes lauks. Un mūžīga nav jaunība: tā aiziet Vēl soļiem klusākiem, kā steidzas laiks, Nupat vēl bija rīts, jau saule noriet, Un domām pāri klājas plīvurs maigs. Vai spēj kā vītols ūdens straumi glāstīt, Vai spēj kā ieva noreibt, lai nav žēl Tā mirkļa, kura gaismā sirds var stāstīt Par dienām baltākām, kad vakars vēls. Lai smejas jaunība: tai viss vēl priekšā, Jo sausā upi pārbridis vēl nav neviens: Tā tikai šķiet, ka laimi grābt var riekšām, Bet, izrādās, tur čaukst vien pērnais siens. Un tāpēc iebrien upes līčos klusi, Vēl kamēr gurusi nav lakstīgalas balss, Un gaiši paskaties uz saules lēkta pusi Un notici: vēl Laika dzirnas mals! /Nadīna Liepiņa/ Suminu!!!
Viesu grāmata (56)
Radi SAVU pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi SAVU MAZO! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido to no zemeņu stādiem. Vai no tērauda dzirkstelēm. Veido no dzejoļu rindām un no keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai! Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā...........(I.Ziedonis)
.....nezaudēsim sapņus,
Sapņi pieder tikai mums,
Lai ar dienas traucas aši
Sapņus nenokavēt mums...
Tas brīnišķais, kas mūsos plūst,
Ir sapņu Miers un piepildījums,
Sapņus nevar ~ atņemt, zaudēt,
Tie ļauj ~ dzīvot, elpot mums.....
( S. Sīle )
Daudz laimes un stipru veselību !
`
Saules staru glāsts,
Tas ir sveiciens mans,
Liegi pieskaras pie Tava vaiga.
Ziedošs ceriņzars,
Mākonītim rads,
Sirdi ielīksmo, kad garām staigā.
`
Laimi nevajag
Meklēt ceriņos,
Laime ir, kad vari prieku dāvāt,
Mīļus vārdus teikt,
Tālu draugu sveikt,
Būt par saules pieskārienu kādam.
/Aija Celma/
Un mirkli tver, kad ziedu valsis sauks,
Un dziedi līdz ar putniem balsī skaļā:
Tu zini tak– nav mūžīgs dailes lauks.
Un mūžīga nav jaunība: tā aiziet
Vēl soļiem klusākiem, kā steidzas laiks,
Nupat vēl bija rīts, jau saule noriet,
Un domām pāri klājas plīvurs maigs.
Vai spēj kā vītols ūdens straumi glāstīt,
Vai spēj kā ieva noreibt, lai nav žēl
Tā mirkļa, kura gaismā sirds var stāstīt
Par dienām baltākām, kad vakars vēls.
Lai smejas jaunība: tai viss vēl priekšā,
Jo sausā upi pārbridis vēl nav neviens:
Tā tikai šķiet, ka laimi grābt var riekšām,
Bet, izrādās, tur čaukst vien pērnais siens.
Un tāpēc iebrien upes līčos klusi,
Vēl kamēr gurusi nav lakstīgalas balss,
Un gaiši paskaties uz saules lēkta pusi
Un notici: vēl Laika dzirnas mals!
/Nadīna Liepiņa/
Suminu!!!