Egils Dambis(Amor vincit omnia)

1 attēls • 1 video • šodien 16:27

Negaisa vējā raud sirmā liepa, Un ozola saknēs ievijas spīts,- Izturēt, saglabāt sevi šai zemē, Pār kuru nožēlas asaras krīt. Aizbraucot mātei uz svešām zemēm, Atstāto bērnu asaras līst. Nespējot saprast, ka cienīgai dzīvei, Nevar tā dzimtenē sev nopelnīt. Skumst tēvi par mazbērniem saviem un bērniem, Kas svešumā tagad kaut kur jau klīst. Negribot atgriezties vairs nekad atpakaļ Vietā, kur nabad...VairākNegaisa vējā raud sirmā liepa,
Un ozola saknēs ievijas spīts,-
Izturēt, saglabāt sevi šai zemē,
Pār kuru nožēlas asaras krīt.

Aizbraucot mātei uz svešām zemēm,
Atstāto bērnu asaras līst.
Nespējot saprast, ka cienīgai dzīvei,
Nevar tā dzimtenē sev nopelnīt.

Skumst tēvi par mazbērniem saviem un bērniem,
Kas svešumā tagad kaut kur jau klīst.
Negribot atgriezties vairs nekad atpakaļ
Vietā, kur nabadzība iemāca nīst.

Dienu no dienas atkal kāds aizbrauc
No zemes, ko gribas par Dzimteni saukt.
Asarām plūstot, sakniebtām lūpām,
Zinot - atpakaļ vairs neatbrauks.

Raud vecā liepa, un lielceļa putekļos
Vējo vēl senču asiņu balss.
Cerībās, ilgās sagaidīt atpakaļ
Tos, kas par mājām citzemes sauc.
/Egils Dambis/

• 
  Negaisa vējā raud si…

  5
• 
  Negaisa vējā raud si…

  4