Šis ir kaut kas no no laikiem, kad mājās bija vietējā kabeļtelevīzija un tur kaut kādās dienās rādīja viģikus. Nekad jau nevarēja zināt kādus, tāpēc tas vienmēr bija kā loterija. Kalendārā bija 89 vai 90...
Galu galā savā dzīvē esmu šo redzējis kādas reizes četras. Vienu reizi, kompānijas pēc tēloju, ka redzu pirmo reizi, un pēdējoreizi noskatījos, kad izlasīju par Rodija Paipera nāvi. Nesen.
Tāds feins Kārpentera kičs, kur ideja ir labu labā, izpildījums smieklīgs, loģikas trūkums milzīgs, bet tik un tā forši.
Atnnācēji ir starp mums jau sen un viņi mūs diriģē un komandē
Viss kā vidējā komiksiņā.
Jāmeklē pareizās saulesbrilles un visu ieraudzīsim, kā tas ir īstenībā