Klasiskā šausmene, par kuru it kā visi zina, ka tā uzņemta pēc Stīvena Kinga romāna, bet kuru noskatoties daudziem tāds sājš smaids sejā: "Un tik vien bija?" Nu nekāds Zāģis šis nav. Te ir daudz citādāku lietu no kā baidīties un kam pēc tam murgos rādīties. Asiņu šalts, dīvainās mazās meitenītes, nebeidzamie koridori ar depresijā dzenošo paklāja ornamentu, piesnigušais labirints... Kur nu vēl Nikolsona varoņa vīzijas un izdarības, kad šis lēnām attālinās no veselā saprāta no ārpasaules izolētā viesnīcā, kurā ar ģimeni bija ievācies, lai to pieskattītu ziemas periodā un kaut ko uzrakstītu.
Filma ir tik noslēpumaina un pilna ar dāžadām lietām, ka vēl mūsdienās sazvērestības teoriju meklētāji tur atrod kaudzēm lietu, par ko uzņemt filmas. Saliekot rakstāmmašīnas modeli un mazā pušeļa dzēmpera nummura uzšuvi citi atrod holokaustu, citi no pēc cepampulvera bundžām sazīmē indiāņu skarbo likteni Amerikā. (Par visu iepriekšminēto skatīt dokumentālo filmu "Room 237"). Kur nu vēl visas pārējās šajā filmā atrodamo lietu interpretācijas... Garlaicīgi vairs nav nevienam.