Fāk...
Es pat nezinu kāpēc šo noskatījos (fonā ikdienas darbiem, bet tik un tā), ja jau pat nevienu Rokiju neesmu no A-Z vienā piegājienā redzējis, nemaz nerunājot par tām mūsdienu boksa filmām.
Tipisks žanra paraugs īpaši atdauzītiem. Tieši tik primitīva ir sižeta līnija, lai saprastu pat ringā cietušākais smadzeņupods.
Džilenhāls ir superbokseris, četrkārtējs pasaules čempions savā kategorijā, viņam ir miljoni un superfifa sieva un meita. Viņš ir no bērnunama un sācis no pašām padibenām, beidzis redz ku augstu!
Tad ir kaukāds kašķis un tiek nošauta viņa sieva un džeks piedzīvo galvu reibinošu karjeru no pasaules boksa čempiona līdz ateju tīrītājam, no milzonīgas mājās līdz kaut kādam īrētam prusaku kaktam un sliktā tiesa vēl atņem šim aizbildniecību uz meitu.
Tad viņš iet uz kkdu klubu, satiek labo trenneri un filmas beigās atkal ir pasaules virsotnē.
Vai es jau teicu, ka sižets ir tieši tik stulbs, nomuļļāts un klišejisks, ka pat bumbieris (tas ko bokseri dauza, jo pat auglim nāks smiekli par šo) sapratīs un raudās???
Džilenhāls ir labs - visu filmu ar nozilinātu ģīmi un ringā cietušu psihes komplektiņu. Nē, nopietni, šis džeks visu filmu uz sevis iznes. Vitakers te tāds nekāds un ar to 50Cent līdzdalību filmās ir tā, ka ja šis džkes piedalās, tad riskējam redzēt izcili sūdigu filmu... Principā ši ir labākā filma, kurā tas reperis jabkad filmējis. Nu tas pēc viņa standartiem...
Meh, tu jau saprati, ka nav vērts...