Latvijas vēsture + jautājumi par sievietes vietu sabiedrībā un ģimenē + mentālās problēmas un to riski + ārprāts + depresija = šī multene.
Ja ko tādu lasītu drukātā veidā, tad tas neuzrunātu vairāk par jebkuru kādas jaunkundzes, kura apmeklējusi pāris rakstniecības meistardarbnīcas un praktisko nodarbību ciklu, stāstiņu.
Bet te ir vizualizācija, humoriņš un spēja paskatīties uz nopietnām lietām ar pašironiju. Signei Baumanai tas ir izdevies tik labi, ka šo gribās saukt par pirmo latviešu pamelnā humora animācijas darbu. Pie tam ne tik daudz izfantazētā humora, kā Signes pašas pieredze un stāsti par savu ģimeni + visādi izdomājumi.
Kaut kāds Vonnegūta nervs te ir.
Nemaz nerunājot par filmiņas vizuālajiem, dažādu animācijas tehniku risinājumiem un Plimptoniskajām idejām kā attēlot to vai citu tekstu.
Aizraujoši.

Žēl,bet nav iespējas noskatīties,tāda privilēģija ir tikai Rīgā un tai tuvējā apkaimē

valoda sveša

Animācija izveidota ļoti fantastiskā simbolu un sireālu metaforu valodā. Signei Baumanei allaž īsmetrāžas animācijas ir izcēlušās ar gudru, asprātīgu vizualizāciju, kur caur simboliskām transformācijām tiek precīzi attainotas asociatīvās sajūtas (personīgais favorīts "Zobārsts"), un šī pilnmetrāžas animācija arī iemieso šo pašu Baumanes brīnišķīgo rokrakstu ietērptu biogrāfiskā stāstā par depresiju (jāatdzīst, iepazinu šo dēmonu drusku tuvāk). Džiļi iesaku noskatīties!

Neesmu redzējis,nekomentēšu.

Es skatījos un man patīk!
labprāt noskatītos vēl reizi, tikai kur?