Jā...nu...Krova un Konelijas saspēle ļoti baudāma, ko nevarētu teikt par Vatsones grūtnieces "tēlojumu" (uzsvars). Par pašu filmu jāsaka - interesants režisora skatījums uz pagātni jeb pasaules radīšanu. Iesmīnēju par faktu - ko no Bībeles nevaram paskaidrot, to atainojam paranormālu Nezinu, kā citiem, bet mani kkā reliģiskā Noasa pārliecība paķēra (noticēju), ar visu kulminējošo spriedzi, un anti-varoņa argumenti saprotami. Lai gan bija pāris apgalvojumi filmā, kuri, manuprāt, nonāca pretrunā paši ar sevis vēstīto - neatceros vairs tieši, bet kkas par Radītāja radībām un cilvēku.... nu lab, tas tā...
Kā kino jau super garlaicīga, bet ja vēl pieliek klāt ka bībeles stāsts tad vispār pilnīga izgāšanās
00
Draugiem lietotājs31. jūl 2014 07:32
Pāris reizes mūžā esmu pašķirstījis Bībeli, bet stāstiņam par Noasu tajās reizēs neuzdūros. Par Noasu zinu, ka šis redzējis vīzijas un tāpēc uzbūvējis lielu, peldošu šķūni un savācis tajā visas zemes radības pa pārīšiem no katras sugas. Vien dinozaurus piemirsa... Tā kā filmu skatījos pirms kāda mēneša, tad tagad jau tā krietni piemirsusies. Un tas arī vislabāk šo raksturos- noskaties un pēc laika domā, par ko tur vispār bija. Nu protams ka par peldošā škūņa būvēšanu un Noasa vīzijām. Dažviet tās kompjūterģenerētās nelaimes bija iespaidīgas. Īpaši laba tā vieta, kur akmens milži slaktēja ļaužu pūļus. Nu jā un protams, ka arī tie staigājošie akmeņi bija pavisam īsti un dzīvi un viss tieši tā arī bija, nu kā jau viss kas rakstīts Bībelē Būtu es zinājis, ka Bībelē aprakstīta Emma Vatsone, būtu to palasījis biežāk Tātad - viss ir interesanti kamēr notiek plūdi, pēcākā ņemšanās peldošajā šķūnī krietni iebremzē. Un šajā sakarā atcerējos, ka kādā Simsonu sērijā dzeltenā ģimene gribēja skatīties filmu par grēku plūdiem, taču tā bija ļoti vēlu un bērniem bija jāiet gulēt, tad nu Bārts lūdzās Mārdžai lai atļauj paskatīties sākumu, nu vismaz kamēr punduri noslīkst... Vārdu sakot - diez kas nav.
10
Profila īpašnieks liedzis iespēju pievienot šeit komentārus.
Viedokļi (5)
Tā kā filmu skatījos pirms kāda mēneša, tad tagad jau tā krietni piemirsusies. Un tas arī vislabāk šo raksturos- noskaties un pēc laika domā, par ko tur vispār bija. Nu protams ka par peldošā škūņa būvēšanu un Noasa vīzijām. Dažviet tās kompjūterģenerētās nelaimes bija iespaidīgas. Īpaši laba tā vieta, kur akmens milži slaktēja ļaužu pūļus. Nu jā un protams, ka arī tie staigājošie akmeņi bija pavisam īsti un dzīvi un viss tieši tā arī bija, nu kā jau viss kas rakstīts Bībelē
Būtu es zinājis, ka Bībelē aprakstīta Emma Vatsone, būtu to palasījis biežāk
Tātad - viss ir interesanti kamēr notiek plūdi, pēcākā ņemšanās peldošajā šķūnī krietni iebremzē.
Un šajā sakarā atcerējos, ka kādā Simsonu sērijā dzeltenā ģimene gribēja skatīties filmu par grēku plūdiem, taču tā bija ļoti vēlu un bērniem bija jāiet gulēt, tad nu Bārts lūdzās Mārdžai lai atļauj paskatīties sākumu, nu vismaz kamēr punduri noslīkst...
Vārdu sakot - diez kas nav.