Man kopš ļoti agras bērnības nepatīk, ja lieli cilvēki pārģērbjās par raganām, zvēriņiem un tad tizlojās bērnu priekšā. Es taču vienmēr esmu zinājis, ka tas vilks ir Jurītis no 6b un tā ragana ir mammas draudzene no blakus daudzstāvenes.
Līdzīgas sajūtas man vienmēr bijušas arī skatoties vecas pasaku filmas ar pārģērbšanos un pielīmētajām ausīm un deguniem. Nu spilgtākie piemēri ir PSRS laika "Mama" ar Bojarski kā vilku un Gurčenko kā kazu utt. Buratīno piedzīvojumi likās pieņemamāki, kaut tur jau arī Bazilio un Alisi tēloja cilvēki... Nu tā
Tāpēc arī šis tāds ar dalītām jūtām uzņemams darbs. Forši, ka te daudz slaveni aktieri vienkārši dauzās ar visādām pasakām vienuviet. Neforši, ka viņi ik pa laikam uzdzied tās vienmuļās Disnjeja produktiem raksturīgās dziesmas. Pavisam neforši, ka tad, kad filmā bija hepīends, kad visi bija dabūjuši ko gribēja, izrādījās, ka vēl sekos stunda...

jauki

"Aaaaaagony!" - mirklis filmā, kad no sirds pasmieties.
.
Bet pārējais... Tāda sajūta, ka filma vairāk der amerikāņiem, kam šis mūzikls ir aptuveni mūsu "Skroderdienu" statusā. Latvietei būdamai, ne man mūzika, ne sižets kustināja.