Un vēl viens marasms meid in džapan pēc kura gribās ar Svēto ūdeni acis izmazgāt. Te arī visas tās papīra galcvas, lopkautuves iekšas un asins tvaika dušas, tikai ar gotisku piesitienu. Te galvenā varone saģērbusies ikurāt kā uz komiksu kospleju - visa melnā, mežģīnēs un nevar saprasta- ādās vai lateksā. Uz galvas viņai ir kaut kādas astoņdesmito gadu šausmas a-la Rajecka tikai melna, un rokās lietussargs kam galā labais asmenītis. Kājās katra gota slapjais sapnis - milzīgi zābaki uz metrīgām zilēm. Tā viņa iet un ar to savu lietussargu visus močī nost. Baigā Mērija Popinsa, tikai prikids kā idiotiskā pornofilmā, kuru pēdējā brīdī atcēluši, bet nav bijis laika pārģērbties
Kautiņi izskatās smieklīgi, jo beibe nekādās austrumu ciņā nav gājusi un tāpēc nekāda skatāmā cīņu horeogrāfija te nav. Viss ir tizli un nesmuki
Vārdu sakot - vēl viena japāņu spaisa pīpētāju filma
Vai arī vecu, resnu un perversu onkuļu fantāzijas.
ps Šī filma bija tai iepriekšejai kasetes otrajā pusē