DZIMUMDIENĀ un nedaudz sniedziņš balts * SAJŪTOT DEBESIS. ar dvēseli savu
caur varavīksni vēlos roku sniegt, . jo zvaigžņu pulkā redzu tik vienīgo, kas pretī smaidot apžilbināt spēj. . Vēlos dāvināt Tam rozi viskrāšņāko un alkām veldzēties avotā dzidrākā! <ilga Bernica>
DZIMŠANAS DIENĀ Prieku, laimi, veslību ....* ..... PAVASARS MANĪ...
Pavasars manī,radošais gars, kas asnus dzen dabā, plauksmē un dzejā... . Dzīvības sula mutuļiem plūst, šķēršļus laužot nepiekūst ... . Kaut mūžs, kā pavedieni stīdz, cenšos dienām traukties līdz - Domām aukšup celties, Dižtēvā vārdus smelties. . Dabas skaistumā jūtos iekļauta kā dāvana, kad viss plaukst zied un smažo pēc Dieva prāta. <ilga Bernica> - Pateicos
Rudens dzestrāks kļuvis sirds siltumu ilgo. lai nezustu ticība, ka gribi pie mans stāt. . Kad mani sauksi - pie manis trauksi, pati pretī skriešu, durvis vāļā vēršu. . Vari neklauvēt - Sirds mana gaida sen. Slieksni pārkāp droši, debesis lai mierā stāj... <ilga Bernica>
PŪPOLA GLĀSTS. DZIMŠANAS DIENĀ Rēnajā saules smaidā mazputniņš kristāldzidri pieskandinā pasauli ar pavasara vēsti. . Sniegi jau pamazām zūd, dabā katrs jau to jūt - - Sniegpulkstenītēm zvanot, dižgulētāji mostas... . Piesaulē krokusiņi, tulpītes un narcises dziļdomīgi raugās padebešu dziļumos. . Sidrabvītola pūpols gan dižojās aiz žoga - Jūtās visu pārigāks savā maigajā rotā. . Drīz tuvojās Lieldienas ar Pūpola svētdienu - - Bet neviens zieds tik maigi, nespēj noglāstīt vaigu! <ilga Bernica>
VĀRDA DIENIŅĀ GAISMAS LOGS KĀ SIRDSAPZIŅA * Verot vaļā Gaismas logu, labestības gars iekšā nāks un priecīgāks kļūs prāts, kad pašam slinkot nesanāks! . Ik mirklis domām aizņemts būs, lai krātos darbus drīzāk veiktu un vajadzīgo citam lietā liekot var kādam labdaris būt! . Pašu spēkiem veiksmi gūstot un citus bēdās atbalstot pats var sevi gandarīt un sirdsapziņā laimīgs kļūt! /Ilga Bernica/
LAI JAUKA DZIMUMDIENIŅA IK DIENIŅĀ SVĒTĪBA lai allaž turas .IK DIENIŅĀ veiksmīti ,prieku, laimīti VESELĪBU ... Mūžs tik reizi... Mūžs caur Dievu katram dots, kā liels pienākums un gods. Sirds, lai netiktu plēsta, bet katra sāpe dzēsta. . Pie jaunas nevaram tikt, nav vērts tai ielāpus likt. Ar lielāku atdevi, jādzīvo mīlot sevi - - . Nastu lielāku nesot, sevi vajag spēcināt caur mīlestības jūtām līdz mūžībai dzīvojot.. ./ ilga Bernica/
~VĀRDA Dienā! DEBESSTĒVS,! MĒS LŪDZAMIES, saviem bērniem pieskaries,kad Tu klāt, kur galds ir klāts, svētī maizi dienišķo, svētī arī dienu šo,lai ar Tevi gaiš sākas rīts- gaiš top arī vakars sagaidīt's!!! / JĒZUS vārdā pateicos ikdiienu sākot un sēžoties pie galda noskaitīt kopēju lūgsnu , būs jūtama Dieva klātiene ... iesaka ilga Bernica vārdi no senās dziesmu grāmatas!
Viesu grāmata (112)
* *
Dievs mums licis patiesiem būt
un par Dieva bērniem kļūt,
lai uz dzīves šaurās laipas.
mēs varam paši droši būt!.
Lai mēs esam, kā egle,
kas spēku un siltumu dod
citiem, kā dāvanu ar sevi
ugunī pašam sadegot!
<ilga> 8z,s/
un nedaudz sniedziņš balts
*
SAJŪTOT DEBESIS.
ar dvēseli savu
caur varavīksni
vēlos roku sniegt,
.
jo zvaigžņu pulkā
redzu tik vienīgo,
kas pretī smaidot
apžilbināt spēj.
.
Vēlos dāvināt Tam
rozi viskrāšņāko
un alkām veldzēties
avotā dzidrākā!
<ilga Bernica>
Ja mani vārdi nevērībā...
Prieku, laimi, veslību
....* .....
PAVASARS MANĪ...
Pavasars manī,radošais gars,
kas asnus dzen dabā,
plauksmē un dzejā...
.
Dzīvības sula
mutuļiem plūst,
šķēršļus laužot nepiekūst ...
.
Kaut mūžs, kā pavedieni stīdz,
cenšos dienām traukties līdz -
Domām aukšup celties,
Dižtēvā vārdus smelties.
.
Dabas skaistumā jūtos
iekļauta kā dāvana,
kad viss plaukst zied un smažo
pēc Dieva prāta.
<ilga Bernica> - Pateicos
SIRDS ILGO...
Rudens dzestrāks kļuvis
sirds siltumu ilgo.
lai nezustu ticība,
ka gribi pie mans stāt.
.
Kad mani sauksi -
pie manis trauksi,
pati pretī skriešu,
durvis vāļā vēršu.
.
Vari neklauvēt -
Sirds mana gaida sen.
Slieksni pārkāp droši,
debesis lai mierā stāj...
<ilga Bernica>
Rēnajā saules smaidā
mazputniņš kristāldzidri
pieskandinā pasauli
ar pavasara vēsti.
.
Sniegi jau pamazām zūd,
dabā katrs jau to jūt - -
Sniegpulkstenītēm zvanot,
dižgulētāji mostas...
.
Piesaulē krokusiņi,
tulpītes un narcises
dziļdomīgi raugās
padebešu dziļumos.
.
Sidrabvītola pūpols
gan dižojās aiz žoga -
Jūtās visu pārigāks
savā maigajā rotā.
.
Drīz tuvojās Lieldienas
ar Pūpola svētdienu - -
Bet neviens zieds tik maigi,
nespēj noglāstīt vaigu!
<ilga
GAISMAS LOGS
KĀ SIRDSAPZIŅA
*
Verot vaļā Gaismas logu,
labestības gars iekšā nāks
un priecīgāks kļūs prāts,
kad pašam slinkot nesanāks!
.
Ik mirklis domām aizņemts būs,
lai krātos darbus drīzāk veiktu
un vajadzīgo citam lietā liekot
var kādam labdaris būt!
.
Pašu spēkiem veiksmi gūstot
un citus bēdās atbalstot
pats var sevi gandarīt
un sirdsapziņā laimīgs kļūt!
/Ilga Bernica/
SVĒTĪBA lai allaž turas
.IK DIENIŅĀ veiksmīti ,prieku, laimīti VESELĪBU ...
Mūžs tik reizi...
Mūžs caur Dievu katram dots,
kā liels pienākums un gods.
Sirds, lai netiktu plēsta,
bet katra sāpe dzēsta.
.
Pie jaunas nevaram tikt,
nav vērts tai ielāpus likt.
Ar lielāku atdevi,
jādzīvo mīlot sevi - -
.
Nastu lielāku nesot,
sevi vajag spēcināt
caur mīlestības jūtām
līdz mūžībai dzīvojot..
./ ilga Bernica/
DEBESSTĒVS,! MĒS LŪDZAMIES, saviem bērniem pieskaries,kad Tu klāt, kur galds ir klāts, svētī maizi dienišķo,
svētī arī dienu šo,lai ar Tevi gaiš sākas rīts- gaiš top arī vakars sagaidīt's!!! / JĒZUS vārdā pateicos ikdiienu sākot un sēžoties pie galda noskaitīt kopēju lūgsnu , būs jūtama Dieva klātiene ... iesaka ilga Bernica vārdi no senās dziesmu grāmatas!