Ieraksta process :)

Jums taču ir pazīstama tā sajūta, kas parasti ir pirms eksāmeniem vai svarīgiem dzīves notikumiem?
Lūk, ar tādu mēs kādā trešdienas rītā devāmies uz ierakstu studiju vietā, kuru Google karte uzrāda gandrīz kā klaju lauku, bet labi, ka mūsu basists jau zināja ceļu līdz KS Records. Ceļā ik pa laikam kādam uznāca maza panikas lēkme, jo dodamies taču uz pirmo savas dzīves ierakstu, bet tikām tam pāri, jo, kad pie vārtiem mūs sagaidīja smaidīgs Kārlis, uztraukums mazinājās. Devāmies apņēmības pilni un gatavi strādāt uz pašu studiju, kas bija ļoti mājīgi un omulīgi iekārtota. Pēc brīža jau sākās bungu krāmēšanas un skaņošanas process, kura laikā mūsu bundziniekam Austrim sāka trīcēt gan rokas, gan kājas, jo nu būs jārakstās. Nepagāja ne pus diena, kad bungas tika ierakstītas.

Nākamās nolēmām rakstīt gičas. Tā kā divu ģitāristu mums pagaidām nav, un ir tikai Jēkabs, viņš ierakstīja abas giču partijas, ik pa laikam pieslīpējot, uzlabojot un mainot ieraksta procesā dažas nianses, ko Kārlis atbalstīja un pretīmnākoši ļāva darīt.

Likās, ka tik maz ir izdarīts, bet diena jau gandrīz galā. Mēs, protams, cerējām, ka divu dziesmu ierakstīšana neaizņemtu vairāk kā dienu. ( Kā tad! ) Bija palicis laiks tikai basam, kuru diezgan ātri un bez lielām problēmām ierakstīja Emīls. Viņš tam piegāja tik mierīgi, ka vienā brīdī sāka likties, ka viņam nav jūtu.. Bet nē... tomēr ir gan. Tā nu pirmā diena bija galā un atkal sākās maza panika, jo vēl bija jāpaspēj ierakstīt taustiņi, vokāli un ģitārsolo, ko nolēmām atstāt vēlākam laikam. Kāds mums bija atvieglojums, kad Kārlis pateica, ka viņam būs brīva vēl viena diena, kurā varam nākt pabeigt visu. Tā nu mēs atvadijāmies, ar vēlmi atgriezties, pirmkārt jau tāpēc, ka iesāktais jāpabeidz, otrkārt - lieliska atmosfēra un pretīmnākoša attieksme, kas ieraksta laikā radīja drošības sajūtu.

Nākamā rakstīšanās diena sākās diezgan jautri, jo mēs gandrīz palikām bez taustiņieces, kas nokavēja autobusu. (Kas mūs pašus nepārsteidz, jo ar tiem, kas dzīvo vistuvāk pieturai, mēdz tā gadīties.) Par laimi Rīgas Satiksme bija parūpējusies par to, lai autobusi kursē mazliet biežāk kā reizi stundā. Un viņa to paveica! Sagaidījuši Aritu pieturā, gājām uz studiju. Tur ierodoties, vajadzēja mazliet paņemt atelpu, jo laiks ārā bija ārkārtīgi karsts, bet nestiepjot laiku garumā, sakrāmējām sintus un sākās ieraksta process. Satraukusies, bet apņēmības pilna, Arita sāka piešķirt mūzikai melodisku skanējumu, protams, arī mazliet paimprovizējot. Un jā, viss aizvien vairāk sāka skanēt kā esam iedomājušies!
Lai pieliktu punktu instrumentālajai daļai, tika ierakstīts burvīgs ģitāras solo, kas pacēla dziesmu un piešķīra tai vēl melodiskāku skanējumu.

Pēc nelielas atpūtas pienāca laiks arī vokāliem. Inga jau iepriekš bija kārtīgi sagatavojusies, paņemot līdzi gan balderiāņus, gan šnabi, ko ik pa laikam dzēra drosmei. (Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz Jūsu veselību.) Kad pienāca laiks dziedāšanai, uztraukumam nebija gala, taču redzot aiz stikla smaidīgus draugus un dzirdod Kārļa motivējošos ieteikumus par to, ka varbūt ir par maz iedzerts, uztraukums sāka atkāpties un beigu beigās tika ierakstīts vokāls.

Beigas bija visekstremālākās, jo bija palikušas kādas 40 minūtes līdz pēdējam autobusam un vajadzēja ierakstīt Jēkaba growlu, ar kuru viņš mūs pārsteidza, it īpaši tādēļ, ka darīja kaut ko tādu pirmo reizi dzīvē. Pēdējās minūtēs vēl tika ierakstīta ģitārsolo improvizācija dziesmas beigās, jo Jēcim likās, ka tas tur iederēsies (un iederējās arī!).
Beigu beigās knapi paspējām uz autobusu, bet paspējām! Un veiksmīgi nokļuvām līdz savām mājām, kur pa nakti mums miega vietā galvā skanēja mūsu dziesmas.

Nobeigumā gribam pateikt lielu Paldies Kārlim Šteinmanim un KS Records par lielisku atmosfēru, patīkamu ieraksta procesu, saprotošu un pretīmnākošu attieksmi, kā arī par jautri pavadītajiem mirkļiem studijā un ieguldīto darbu mixējot. Bija liels prieks ar Tevi strādāt!

Mūsu Facebook: www.facebook.com/burningredmus...
Un protams dziesmu bezmaksas lejupielāde: www.reverbnation.com/burningredmus...