Kā dārzniekam, kas ziedus audzē, Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk, Tā jāprot Jums šo milu audzēt, Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!!!
Tu esi tik tālu prom, Bet par Tevi es domāju - arvien. Man gribas Tev tuvāk būt - Tevi just, Jo mana sirds dēļ Tevis pamazām sāk kust. Vajag mazliet pagaidīt, Drīz viss būs - varbūt jau rīt. Tad pār Mums mīlas lietus līs, Un tuvums no mums neaizies. Brīžiem domu vilņi virsū nāk, Un par Tevi vairāk domāt sāk To nevar izteikt vārdos tā, Jo par visu vairāk gribas būt Tev klāt. Vakaros kad esmu viens, Skatos zvaigznēs - atveras manas dvēseles zieds. Man gribas skaļi kliegt, Bet nespēju Tevi sasaukt un mīļu buču sniegt
Viesu grāmata (234)
Tos, vētras skartus, saudzēt jāmāk,
Tā jāprot Jums šo milu audzēt,
Jo dzīvē tā vairs otreiz neatnāks!!!
Tu esi tik tālu prom,
Bet par Tevi es domāju - arvien.
Man gribas Tev tuvāk būt - Tevi just,
Jo mana sirds dēļ Tevis pamazām sāk kust.
Vajag mazliet pagaidīt,
Drīz viss būs - varbūt jau rīt.
Tad pār Mums mīlas lietus līs,
Un tuvums no mums neaizies.
Brīžiem domu vilņi virsū nāk,
Un par Tevi vairāk domāt sāk
To nevar izteikt vārdos tā,
Jo par visu vairāk gribas būt Tev klāt.
Vakaros kad esmu viens,
Skatos zvaigznēs - atveras manas dvēseles zieds.
Man gribas skaļi kliegt,
Bet nespēju Tevi sasaukt un mīļu buču sniegt