Autora raksti
Raksti 18 · Sekotāji 272
Pāris dienas atpakaļ, ceļā uz veikalu, es pagalmā satiku divas meitenes. Ap gadiem divpadsmit , varbūt pat jaunākas. Uzreiz bija redzams, ka meitenes izveidojušas veikaliņu. Preču klāsts visai žilbinošs. Sākot ar rotaļu zebru un beidzot ar bārbijas galvu - tādu...
Debess noglāstīja mani kā svēto kristāla gaisma ieplūda manī un kad pienāca nakts Tavi pirksti ieauga starp maniem mēs turpinājām starot Mirklim aiz mūžības sliekšņa ir niecības pieskāriens tomēr kad ievelkam elpu ar izelpu atkal Tu esi - mana atbalss...
he smoked all the rivers flowed away with no rush the sun was beating through his head never more never more
amber eyes from the skies were terrifying bright today he took his glasses put them on turned the clock on and on
the calming lightness began...
amber eyes from the skies were terrifying bright today he took his glasses put them on turned the clock on and on
the calming lightness began...
upes jūras izbridusi tu klusi apgulies uz sūnām pirksti iestieg dziļi zemē no acīm izlido putni
slaido vidukli apņem koku saknes
kā nemazgātas kalsnas rokas
kas aizspiež uz mūžiem tavu muti kamēr lūpas čukst vēl klusi kur tu meit esi pazudusi
...
slaido vidukli apņem koku saknes
kā nemazgātas kalsnas rokas
kas aizspiež uz mūžiem tavu muti kamēr lūpas čukst vēl klusi kur tu meit esi pazudusi
...
sen esi mākoņus sapīpējies
ar tādiem nekādiem putniem
***
kā būt
visumu galvā nocentrēt
sameklēt zudušo mieru
kas ir dievs
kā ar to runāt
niecības lielumā aug
kāju pirkstgali skar pļavas
ar putniem sadzīvot
lai knābā lai lido bet
ieradums...
ar tādiem nekādiem putniem
***
kā būt
visumu galvā nocentrēt
sameklēt zudušo mieru
kas ir dievs
kā ar to runāt
niecības lielumā aug
kāju pirkstgali skar pļavas
ar putniem sadzīvot
lai knābā lai lido bet
ieradums...
Ir laiks sapīpēties mākoņus un tādiem nekādiem pastaigāties pa piena ceļu norēbt no visa kas dzīvo tavā galvā no lūpām nolasīt mazas zvaigznes piekārt tās pie debesu juma ar nopūtu viegli aizskarot mēness sirpi tavi pleci ir pavisam elektriski tu mani iedunkā...
kad tu pagriez muguru pret simtiem raibu taureņu tie vienalga aplidos tev riņķī iepīsies matos un kāds nejauši (kamēr tu kliegsi ka negribi) ieaugs tavā ādā ar laiku viscaur būsi taureņu punos kamēr tie izplēsīs tev mugurā spārnus tie būs tavi spārni bet melosi...
caur raupjo trīsām klāto ādu spožs baltums ielīp kaulos ar klusu biklu atplaukšanu muguru pārklāj ābeļziedi
gaiss bija drēgna vientulība
mežs pieklusis to izelpoja
Tavas skumjās retās asaras
kā smalki ledus kristāli
izrotāja tavu acu
pēdējo skatienu
tā diena bija ierakstīta
debesu bezgalīgajā grāmatā
ar zeltītu spiedogu
bez atpakaļadreses
"viss ir izdarīts"
...
mežs pieklusis to izelpoja
Tavas skumjās retās asaras
kā smalki ledus kristāli
izrotāja tavu acu
pēdējo skatienu
tā diena bija ierakstīta
debesu bezgalīgajā grāmatā
ar zeltītu spiedogu
bez atpakaļadreses
"viss ir izdarīts"
...
bērzi suņu rejas putnu balsis
zivju plunkšķi un monologs
***
viņš apsolīja ūdenī mītošajiem akmeņiem
kārtējo pēdējo cigareti
pelni noplaka uz dīķa virsmas
( mirstoša nepiepildāma sapņa dvēselītes)
zivis aplenca tās pēc rūgtuma smirdošas
izzūdošas
uz brīdi pieklusa...
zivju plunkšķi un monologs
***
viņš apsolīja ūdenī mītošajiem akmeņiem
kārtējo pēdējo cigareti
pelni noplaka uz dīķa virsmas
( mirstoša nepiepildāma sapņa dvēselītes)
zivis aplenca tās pēc rūgtuma smirdošas
izzūdošas
uz brīdi pieklusa...