Nejoko ar vēju, kad tas viļņos skrien, Varbūt vētrai vētra šonakt jāizbrien, Lai kliedz kaijas krastā, lai zviedz mēness zirgs, Kamēr sirdis mētā jūras zvaigžņu cirks. Izjūti to laiku, kas caur smiltīm žūst - Reiz būs katram vārdam jūrā jāieplūst, Lai zied viļņu putās balta akmens glāsts, Kamēr dzīlēs slēpjas gadu simtu stāsts. Noglāsti to kaiju, kuras kliedziens smeldz, Sāpju liesmām skanot, tuvums nebūs velts, Turi plaukstas cieši, ja nu brīnums krīt - Steidz no mākoņlaivas Tevi iepazīt. Ieraksti sev dzīvē mazliet jūras tās, Kuras krastā stāvot Tev nav jābaidās, Varbūt tieši tobrīd dzintars Tevī dzims Un kā vētras dziesma nekad nenorims. AGNESE LĪCĪTE
Lai ik brīdi smaids ir Tavā sejā! Stipru veselību un sirdsmieru arī nākošajos dzīves gados
Laimes krūze... Līdz malām pilna lai nekad nav laimes krūze, Lai lāsei pēdējai vēl vieta vienmēr atrodas, Jo nevar zināt, cik vēl ilgi Laimes māte Pie tavām nama durvīm smaidot apstāsies.
Jo nevar zināt, smels cik dziļi laimes akā, Vai varbūt tikai laimes putas kausā lies? Tāpat kā vakars nezina, ko rīts tam nesīs, Tā nevar zināt, kāds būs Laimes mātes vaigs.
Ņem katru lāsi, ko tev dzīve šodien pasniedz, Kā negausis pa druskai kopā doto vāc! Un nesaki, ka tava krūze beidzot pilna, Vien atceries, ka reizēm laime izgaro.
Lai nepaliec ar tukšām, augšup vērstām rokām, Lai laimi vienmēr vari citiem izstarot! Jo tikai, dodot gūto, vari laimē gaiši starot Un gavilēt, ja krūzei pāri laime līs.
Ielaid pa durvīm Laimi,…. Priecājies par šodienu…. Ar gaišu skatu skaties rītdienā….. JAUKU UN GAIŠUMA PIEPILDĪTU VĀRDA DIENU!
SKAŅA IR GAISMA- TĀ,KO DZIRDĒT PROTAM. VĀRDS IR GAISMA, SKAŅAS IZSTAROTA. KRĀSA IR ABU MĀSA- DVĒSELE DZĪVO PA VIDU, DZĪVO NO MELODIJAS,NO KRĀSAS- DZĪVO PATI NO SEVIS, ZIEDOJOT VISU SEVI DZIEDOŠAI VIJOLEI, ZIEDOŠAM KOKAM UN PAŠAS AUKLĒTAM VĀRDAM. DVĒSELE TIKAI CEĻ, DVĒSELE NENOĀRDA.
ARVĪDS SKALBE. DAUDZ LAIMES, DAUDZ SAULAINU MIRKĻU UN DZĪVESPRIEKA no sirds vēl Gunta
Paņem plaukstā to vientuļo zvaigzni, Kas pēc mīlas un laimes tā trīc. Paņem,neredzi,cik tai ir auksti? Tā ir kāda,mīlas aizmirstā,sirds. Tā tik kvēli spīd debesu jumā, Mīlēt sola un paņemt sev līdz. Tur,kur mīl bez noteikumiem, Kur nezin naida,kā nīst. Tāda vientuļa zvaigzne,bet spoža, Viņas sirds kā rubīns īsts. Viņas sirdi tik ilgas plosa, Kad to sasildīs cilvēks īsts. Skaties debesīs,ieraugi zvaigzni, Kura spīdēs tik vienīgi Tev. Ļaujies mīlēt to liegi un maigi, Gaismu dzīvei tā rādīs Tev.
~Agnese Ezerroze~
Neturi plaukstas cieši aizvērtas, atveri tās. ļauj lai gaišais prieka tauriņš plaukstā nosēžas. Gaišu, dzīvespriecīgu un sirsnības pilnu vārda dienu!
Viesu grāmata (176)
Varbūt vētrai vētra šonakt jāizbrien,
Lai kliedz kaijas krastā, lai zviedz mēness zirgs,
Kamēr sirdis mētā jūras zvaigžņu cirks.
Izjūti to laiku, kas caur smiltīm žūst -
Reiz būs katram vārdam jūrā jāieplūst,
Lai zied viļņu putās balta akmens glāsts,
Kamēr dzīlēs slēpjas gadu simtu stāsts.
Noglāsti to kaiju, kuras kliedziens smeldz,
Sāpju liesmām skanot, tuvums nebūs velts,
Turi plaukstas cieši, ja nu brīnums krīt -
Steidz no mākoņlaivas Tevi iepazīt.
Ieraksti sev dzīvē mazliet jūras tās,
Kuras krastā stāvot Tev nav jābaidās,
Varbūt tieši tobrīd dzintars Tevī dzims
Un kā vētras dziesma nekad nenorims.
AGNESE LĪCĪTE
Lai ik brīdi smaids ir Tavā sejā!
Stipru veselību un sirdsmieru arī nākošajos dzīves gados
Kameņdeju dūcošo– uzdāvini gan!
Pilnas saujas ķiršu balto pārslu lietu,–
Uzdāvini sirdij, lai tā laimē san!
Uzdāvini sirdij ievu smaržu rūgto,
Spāres deju sanošo– uzdāvini gan!
Pirmo ābeļziedu, dārzā nenoplūktu,–
Uzdāvini sirdij, lai tā priekā skan!
Uzdāvini sirdij cīruļdziesmu maigo,
Dzeguzītes –ku-kū!– uzdāvini gan!
Vienu ceriņzaru– ciemos laipni lūgtu,–
Uzdāvini sirdij, lai tā gaiši skan!
/Nadīna Liepiņa/
Lai dzidri kā strauti skan Tavi smiekli un enerģijas pilna Tava ikdiena!
Lai radošums nepamet Tevi……
SAULAINS SVEICIENS VĀRDA DIENĀ!
Līdz malām pilna lai nekad nav laimes krūze,
Lai lāsei pēdējai vēl vieta vienmēr atrodas,
Jo nevar zināt, cik vēl ilgi Laimes māte
Pie tavām nama durvīm smaidot apstāsies.
Jo nevar zināt, smels cik dziļi laimes akā,
Vai varbūt tikai laimes putas kausā lies?
Tāpat kā vakars nezina, ko rīts tam nesīs,
Tā nevar zināt, kāds būs Laimes mātes vaigs.
Ņem katru lāsi, ko tev dzīve šodien pasniedz,
Kā negausis pa druskai kopā doto vāc!
Un nesaki, ka tava krūze beidzot pilna,
Vien atceries, ka reizēm laime izgaro.
Lai nepaliec ar tukšām, augšup vērstām rokām,
Lai laimi vienmēr vari citiem izstarot!
Jo tikai, dodot gūto, vari laimē gaiši starot
Un gavilēt, ja krūzei pāri laime līs.
Ielaid pa durvīm Laimi,….
Priecājies par šodienu….
Ar gaišu skatu skaties rītdienā…..
JAUKU UN GAIŠUMA PIEPILDĪTU VĀRDA DIENU!
TĀ,KO DZIRDĒT PROTAM.
VĀRDS IR GAISMA,
SKAŅAS IZSTAROTA.
KRĀSA IR ABU MĀSA-
DVĒSELE DZĪVO PA VIDU,
DZĪVO NO
MELODIJAS,NO
KRĀSAS-
DZĪVO PATI NO SEVIS,
ZIEDOJOT VISU SEVI
DZIEDOŠAI VIJOLEI,
ZIEDOŠAM KOKAM
UN PAŠAS AUKLĒTAM VĀRDAM.
DVĒSELE TIKAI CEĻ,
DVĒSELE NENOĀRDA.
ARVĪDS SKALBE.
DAUDZ LAIMES,
DAUDZ SAULAINU MIRKĻU UN DZĪVESPRIEKA
no sirds
Gunta
Kas pēc mīlas un laimes tā trīc.
Paņem,neredzi,cik tai ir auksti?
Tā ir kāda,mīlas aizmirstā,sirds.
Tā tik kvēli spīd debesu jumā,
Mīlēt sola un paņemt sev līdz.
Tur,kur mīl bez noteikumiem,
Kur nezin naida,kā nīst.
Tāda vientuļa zvaigzne,bet spoža,
Viņas sirds kā rubīns īsts.
Viņas sirdi tik ilgas plosa,
Kad to sasildīs cilvēks īsts.
Skaties debesīs,ieraugi zvaigzni,
Kura spīdēs tik vienīgi Tev.
Ļaujies mīlēt to liegi un maigi,
Gaismu dzīvei tā rādīs Tev.
~Agnese Ezerroze~
Neturi plaukstas cieši aizvērtas, atveri tās.
ļauj lai gaišais prieka tauriņš plaukstā nosēžas.
Gaišu, dzīvespriecīgu un sirsnības pilnu vārda dienu!