Tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”              #strēlniekiem100 

1915. gada augustā apritēja gads, kopš Pirmā pasaules kara norises bija pārņēmušas visu Eiropu. Situācija īpaši smaga bija Latvijā — vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali, apdraudot jau Rīgu. Šādos apstākļos ziņas par atļauju latviešiem dibināt savas nacionālās vienības saviļņoja daudzus. Brīvprātīgi stāties pretī ienaidniekam plecu pie pleca ar saviem tautiešiem vēlējās tūkstošiem Latvijas vīru.

Atceroties tā laika notikumus, 1.augustā Rīgā norisināsies latviešu strēlnieku simtgadei veltītie tautas un armijas svētki „Latviešu strēlniekiem – 100”, kuros piedalīties aicināts ikviens interesents. 

Tautas un armijas svētki "Latviešu strēlniekiem - 100" 1.augustā Rīgā

Latviešu strēlnieku simtgadei veltītos tautas un armijas svētkus veidos vairāki pasākumi.

Plkst.12 notiks Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšana pie ēkas Tērbatas ielā 1/3. Piemiņas plāksnes dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

Plkst.12:45 Vērmanes dārza estrādē notiks koncertuzvedums „Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”. Tajā atainos brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms 100 gadiem. Koncertuzvedumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.

Plkst.14:30 sāksies tautas un armijas gājiens no kinoteātra „Splendid Palace” uz 11.novembra krastmalu. Tam pievienoties aicināti visi interesenti. Priekšgalā soļos bruņoto spēku orķestris.

Plkst.15 11.novembra krastmalā sāksies bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un svētku koncerts „Latviešu strēlniekiem - 100”. Tajā piedalīsies Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Lauris Reiniks, Valters Frīdenbergs, Andris Baltacis, Normunds Pauniņš, Nikolajs Puzikovs, Miks Dukurs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā „Skyforger”, „Auļi”, „Vilki”, „Vilkači”, „Dobeles zemessargi”, instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.

Krastmalā būs vērojami arī bruņoto spēku vienību paraugdemonstrējumi, kā arī būs piespēja piedalīties dažādos konkursos. Pēc koncerta būs zaļumballe.

Pasākuma rīkotāji aicina uz svētku pasākumiem ierasties, piespraužot pie apģērba, cepures vai matos baltu puķi.

Puķi (ziedus, zaļumus, pušķus)  pie apģērba, formas tērpa vai cepures piesprauda karavīri, aizejot "kara dienestā". Tā darīja arī mobilizētie un, protams, arī brīvprātīgie latviešu strēlnieki. Ziedus dāvināja arī sajūsminātie pavadītāji 1915.  gada 14. augustā, norāda Latvijas Kara muzejs.

Kara muzejā gan nav nekādu ziņu par konkrēti strēlnieku izmantotām baltām puķēm - strēlnieki rotājušies dažādi. Fotogrāfijas liecina, ka ziedi bijuši gaiši vai balti - bieži rozes, arī krizantēmas u.c. ziedi, kas tajā laikā ziedēja dārzos un pļavās. Izmantoti arī mākslīgi ziedi un ziedu pušķīši. Bet, protams, no melnbaltām bildēm  grūti nolasīt ziedu patieso krāsu, atzīst muzejs.