Quigibo

Viss sākās, 2002. gadā, kad es (Kristaps) biju ticis pāri Britnijai un sācis pievērsties, kam nopietnākam - pokemoniem. Tā nu vienu dienu klases biedrs, aiz līdzjūtības, iedeva "Dance eJay" disku un es, ar vienu kāju, nokļuvu dīvainajā mūzikas pasaulē. Kad pirmās neveiklās dziesmas bija tapušas, jutos kā pasaules ķēniņš un biju gatavs ar savu kompīti traukties uz klubņikiem. Tad nu, lai tam visam piešķirtu izteiksmīgāku skanējumu, ar brāli izdomājām, ka projektu sauksim par "Quigibo". No kurienes tāds nosaukums? Īsti neatceros, taču, šķiet, ka šādu vārdu saklausīju Simpsonos. Lai nu kā, dziesmas datorā nostāvēja kādus gadus divus, līdz beidzot tiku pie disku rakstītāja un to visu izlaidu veselos DIVOS eksemplāros! Taču šajā pašā laikā muzikālā gaume manī bija mainījusies un otra kāja sāka stiepties roķīgāku ritmu virzienā. Tā nu mēs (2005. gadā) kopā ar vienu baigi mataino tipiņu (Matīsu) sākām iebrēkt šo to mikrofonā (dziesmas: "Rīga", "āzītis", "gailītis", "Einārs pieturā", "bāleliņš"). Vēlāk jau Matīss savu skaisto balsi nomainīja pret bungām un uzradās arī Ainārs, kas toreiz strinkšķināja basu. Kopā mēs mocījām system of a down, nirvanas un citu izpildītāju gabalus, kuru lirikas es lāgā nespēju apgūt un grupa, šādā sastāvā, sāka pajukt. Vēl ar Matīsu paspējām ierakstīt "Svētdienas baltos kaķus" (ievērtējiet mani spēlējam basu xD). Vienīgi žēl, ka nekas no s.o.a.d. un nirvanas un pašu sacerētajiem hard core gabaliem netika ierakstīts, taču tas viss vēl ir palicis mūsu sirdīs :)
Pēc gadu garas pauzes nolēmu nedaudz atkal pamuzicēt. Nopirku vienu baigi slikto ģitāru un tajā pašā dienā kopā ar bračku, kas sita vālītes pret griestu balsināmo spainīti, radīju dziesmu "Artūr!". Sadomājies, ka nu esmu ieguldījis gana daudz darba, atkal paņēmu nelielu atpūtu. Ļoti garu.
Taču turpinājums sekos. Visai drīz.