lūdzu aizved mani atpakaļ laikā kad tas vēl bija tuvu tālajās debesīs ļauj sajust vēlreiz lēni steigu mīlestībai vēlreiz piedzīvot kā asaras krīt atpakaļ acīs un kļūst par prieku taisnības un meli dzīvo kopā uz lapas dzejā

cilvēcība grib vienmer visu perfektu visu laiku vienmēr bet pati tāda nekad nav bijusi

bez punktiem un komatiem bez pareiza un nepareiza laika pierakstīti noklusēti kuri vārdi izsāp vieglāk kad nakts nokrīt uz zemes bez svešuma ko iepazīt turēt un paturēt līdz tā kļūst sāpīgi kropļojoša neko nedrīkst viegli palaist vējā putnu brīvība tā nepieder un... Lasīt vairāk

tu stāvi kā koks rudenī klusi ļaujies lai spītība plosa un paņem visu lai atkal uzziedētu pavasarī pēc garas bezjēdzīgas ziemas

atstāj vietu savam priekam kad tas atnāks viss pārējais aizies kā degoša balta lapa bez neviena vārda bez kļūdām

mēs satikāmies atvadās bez vārdiem kad atlaidi manu roku klusumā krita asaras sirds sajuta mīlestību kas vienmēr jāpierāda jo steigā mēs mēdzam to aizmirst

acīs ir tumsa saulainā dienā ir tik karsts bet tu esi tik auksta sajūtas uz katru pusi mani rausta bet tu nejūti neko nemaz nekusties pasaule nemaz nedomā par nesteigšanos

tu man nekad neļāvi dzīvot varbūt tāpēc man vienmēr ir bail no dzīves tā ir tik ļoti briesmīga un tu vienkārši pasargā vai arī tas ir kas pārāk labs neesmu nopelnījis

skaņas no klusuma atgriežās tik skaļas tik ļoti kopā tās var ieraudzīt atkal dzīvē nevar izlemt kur iet pagatnē nākotnē tik ļoti vienādas sajūtas kur ieguvums ir zaudējums zaudējums ieguvums kādam ir jāmirst lai kāds varētu dzīvot redzēt septiņas minūtes kuras... Lasīt vairāk

nesakropļo mīletību ar fantāzijām tev tā var šķist neglīta par daudz vientulīga deg sveces bet tu redzi tikai tumsu kur taustīties pie kā pieķerties neredzot ticēt ka tas ir kas labs

viegli krī no debesīm sniegs smagi uz sūnām cilvēki troksnis un bailes ķer viens otru uz klavierēm tik daudz zemes nevienas cilvēcības kur palicis laiks kad viss apstājās mīlestībai vai tiešām fotogrāfijā krūšu kabatā

atrast viņa neredzamo sirdi saprast kur tā sākās kur ir visas sāpēs un piedošanas neizdevās nožēlas liesmās lido palikušais notikušais neko nevar mainīt atkal cigarete un viskijs ir kā neredzama tinte ar kuru rakstīt mieru savai dvēselei lai varētu kādu dienu... Lasīt vairāk

atzīties mīlestībā ko slēpi katru nakti asarās lai klusums nekad neuzzin katru sirds puksta nozīmi taupīšana ir kļuvusi kropļojoša

tukšums nav mazāk palicis ir tikai vairāk pierasts pie tā ka klusumā nedzirdu tavu balsi

skriet līdz pagātnes sākumam kur asaras kļūst par prieku skriet tur kur steidzas laiks kur katrai sirdij sākas un beidzas miers skriet un atkal sajust ka pazaudētais ir blakus