Biogrāfija
Rūpes nekad nejūtas tik klibas iekšpusē
Jebkurš cits paliek lepns? Vai tu gribi paņemt manu dzīvi?
Iespējams es apgriezu otrādi savu ceļu
Kas esi tu? kas esmu es?
labāk uzsūc to visu, jo tu asiņo cauri
Labāk ej prom no manis
Stāvi prom no manis
Es jūtos droši-šķiet tu esi pasargāts
Paskaties manī, manā apdegumā - pazīsti acis?
Tu zini - kam ir jābūt un ar to kam nē,
es nezinu - kā to var tik labi izdarīt, par to kas Tevī ir un nav bet
skrienot prom no iepējām aizskriet
es nevaru redzēt, es nevaru būt
atkal un atkal un zem manas ādas
visa šī uzmanība dara man sliktu
atkal un atkal un zem manas ādas
visas šīs kustības dara mani traku
tev bija visa mana mīla dzīvojot savā naidā
pilstošs caurumains vīrs, smags solis, uz likteņa
nerādu tev neko, bet tu neko neieguldi
katra sasodīta pasaule es teicu ir ložņu uzbrukumā
kad manas rokas būs uz tevi
neko tu nevarēsi izdarīt
centies dabūt to jo tu nekad nedabūsi mani
esmu pārāk slimīgs tavam daiļumam lai būtu
esmu grūdiens kas ļauj tev kustēties
labirints... psihopātisks apstūlbums... es radīju tukšu vietu
prom no maniām skaņām uz radikāla sliekšņa
tradīcijas.. nevar izbēgt no šīs vietas es noliedzu tavu seju
sviedri iekļūst manās acīs, es domāju ka lēnām mirstu
ieliec mani paštaisītā pagrabā
ieliec mani caurumā kā patvērumā
kāds dzird manu lūdzu, viss ko es redzu ir naids
es varu tikko paelpot un es tikko nogaršoju to
pazudis...skrējiens mana paša cenā.. dzirdamai smiekli, izsmiekli
mācies no meldriem, atdalīts no pārējiem
tumšs... vissapkārt vājš... nepilna noklausīšanās
es neesmu suns, bet es esmu viens no viņiem
es esmu pazemes suņa būdā
es nekad neesmu juties tik pabeigts
kāds mani atrod lūdzu, pazaudēju visas rezerves
es esmu nolādēti pazudis, es domāju ka drāsti mirstu
jūs visi cieši skataties, bet jūs nekad neredzat
kautkas ir manī iekšā
te ir kautkas tevī es to nicinu
es esmu
labprātīgs un spējīgs un nekad kautcik bīstams man
zinošs manās sāpēs, zinošs manās sāpēs
vai bija man iecietības fāze?
prētīgums, prom no mana ceļa
Skaidrība
Atbrīvo manu trakumu
Viens es esmu, visiem jums
Atbrīvo manu trakumu
Es tikai gribu...
atrast sevi
uzliec sienu - ko elle es izdariju
turi suni rejot
Izdzīvoju pateicoties sevis izglābšanai
vērtības un spēle
nevis iegriez savu daļu dzīvi
esmu viens, esmu visi - iepriekš minēts un aizkapa dzīvē
tik mīksti, tu aizmirsti
tava sirdzapzinja iekšā vai tavs atkritums arā
es nespēlēšu lēkmi
atkapies, saplees to
tava sirdzapzinja iekšā vai tavs atkritums arā
Atbrīvo manu trakumu
es neesmu nokaunējies
kas ir svarīgs vienmēr nav humāns
tu vari plēst veltīgi
bet tu nevari salauzt prom
PAt manā sejā
Viņas meli, nevis viņas taisnība
Es neredzu no šejienes
Bet es varu sajust tavas bailes
saglabāt-tevi tādu kā vergu-es negaidiju
vārdu-tev nerūp-es neesmu liecinieks-es nevaru
būt daļa no sistēmas tādakā tā-cietas acis-svelme
pareizi - manā - tumsā-atkal-ar slimību
renegāta māsa,tulznas,siekaloties,apstrīdēt,atbrīvot
trakumu,skumjas, pabeigt to - cik ilgi tas man būs?
Man to nevajag-prom no mana biznesa,iespraudums,saistīt
mana brīvība ir laba
visa pilsēta mājas arestā
un katrs ir aizdomīgā persona
tu nevari just straumi, jo tu mirsti
skaties uz leju pašnāvībā
tie mātesdrāzteņi ir pašiznīcinātāji
neviens neaizsargās tavu aizmuguri, viss ir tikai priekšā
izglāb šo! mana rinda ir svētlaime
es sadabūnu vārdus un jūtos piedzēries
kur ir iespiedpatrona kad tev vajag to?
tu neesi sūds tikai peļķe uz gultas kas izplatās
trakais psihopāts
auksti iebļāvās sūds bet es neticu viņam
vecīt, tas ir jocīgi kā tu nobiedēji mani tā
tik daudz lai pazaudetu mani atkal un atkal
labāk atkāpties un drāzties uz priekšu
jo tas ir…
nekāda veida dzīve! tā nav nekāda veida dzīve!
es iekļuvu lai izkļūtu ārā
nekāda veida dzīve! tā nav nekāda veida dzīve!
tu nevari vainot mani
nevaru būt reāls vairāk - tava dzive ir manas atminjas
savējais katrs tavējais tevi dabū bet tu to neatzīsti
aizmirsti par kauju, ir karš kuru mēs uzvarēsim
dīvains itkā tu būtu posms
neesi mana kļūme
kad tu nozīmē stūri nost nav-laba dzīve
tas ir…
es nevaru atcerēties, es nevaru saprast
tā ir ļaunprātība kura liek tev šo ceļu?
nasta ir ar tevi līdz kāds piedos tev
es smejos jo te nav ko palikt
tu nevari sākt lai izlemtu
ir sajūtams naids gaisā kad tu esi šeit
neveins no mums nebrīnās par tavu gaisu zem tevis
tu ražo pilnīgu tīrību
nav ieslēgtas gaismas - bet gaisma ir iluzija
nekad nav miera bet man vajag cīnīties
vai tu vari ieskatīties manās acīs kad mana aizmugure ir pret sienu
cirtiens manās acī, pārsteigums, tu nekad nedabū mani
tu esi realitāte un skaņas kož
un brīvībai nekad nav līdzens skatiens
sajūtas, jautājumi, cena ir pārāk cilvēcīga priekš tadas kratīšanas
tikai tas kas ir paslēpts savā tukšumā un kastē
tikai bailes caur stikliem vēl elpo un elso
cauri sniegam kur ledus vēl dzīvo
var aptvert savu samaksu
es zinu ka laiks sadeg
sadeg viss kas ir apkārt
vajag mācēt to ieraudzīt
bet to neredz, jo dzīvojam šeit
ne jau viss ir tas, kas ir paslēpts
ne jau uguns ir tas kas paslēpj
tikai dzīve, dzīve zem dūmiem
tie esam mēs kas tos rada
izglāb dūmus - izglāb naidu
pazaudē visu kam piederi
lietus nav laiks tas ir sākums
sākums mirušam priekam
es pazinu cilvēku, pazīstu vēl
mājā plaisošā kā viņš mēs esam
nav nozīmes visam, nav nozīmes nekam
tik bailes caur smiekliem vēl elpo un elso
karstu akmeni atrododt sevī
mēs nezinam vairs kasti sev apkārt
tas nav vēl miris, bet elso
jo aukstums ir beidzies savā ledū
stkausē acis, atkausē ledu
iepazīsti cilvēku plaisošā mājā...
Kaa gan var buut taada
bezjeedziiga dziive
dziive bezjeedziigos mekleejumos
kaa sunim naakas tev kliist atkal un atkal
briidii kad liekas durvis tev valjaa
briidii tai pashaa taas veras tev ciet
kaadeelj gan liktenis izveeli devis
kaadeelj gan vajag izciest no jauna
kaadeelj ta nevar atrast tik vienu
un saaposhai sirdij atljaut jau sadziit
es neesmu miris, esmu veel dziivs
es neesmu vecs esmu veel jauns
ja liktenis leemis kaa vesam man dziivot
tad kaadeelj man dziivot, kaadelj man buut
kaa sunim atkal vel skraidiit
kaa sunim kautko veel mekleet
kaadeelj man dziivot, kaadelj man buut
laiks speej dziedeet visas bruuces
bet nevar gaidiit palikshu vecs
tad kaapeec viss ir taa bijis
un kaapeec viss taa veel notiek
un kam gan esmu es radiits
ja redzu neemu nekam
Ir melna seekla manaa galvaa
ir tuksha lieta manaa sirdii
nav speeka vairs sajust
nav speeka vairs dzirdeet
jo speks vel ir skriet
uz sniegaino kalnu kur putni lido
Uz peleeko buudu kur veeji svilpo
Ir atveertas durvis, kas gaida mani
Durvis ir valjaa un neveras ciet
nekas tur nav silts, tik sajuuta taada
caur mirusho elpu speej sajust laimi
es esmu saslimis - slims no taa visa
taa visa kas apkaart man kustaas
Gribaas man salauzt, gribaas man sapleest
kam gan var ticeet, kam gan var sekot
ja liktenis nav leemis uz ilgaaku laiku!
vejaa zari jau liecas
Veejaa zari jau svilpo
Veejam ir griba
pazaudeet visu!
es nespeeju tam noticeet
nespeeju vairs nest
skembas jau atkal griezh manas bruuces,
kad likas kad beidzot pasargaats esmu
kad likaas kad atvertas durvis es esmu
tu man izsleedzi gaismu
tu man atnjeemi peedeejo
peedeejo miilu kas manii veel bija
ir tumsa, klusums, nav teikts nekas
bet speeju es paredzeet, zinu kas buus
jau atkal liesmas paarnjem dveeseli
jau atkal asinis triecas aciis
nevaru vairs panest, nevaru vairs buut
skembas jau atkal griezh manas bruuces
tu ieliki mani labirintaa
ieliki mani tukshumaa
tu veelies lai lauzhu to
kad salauzis bushu es nesaakshos vairs
nespeeju noticeet ka notiek taa atkal
kljuuda? trauma? paarmeeriiba?
es domaaju ka esmu vainiigs
bet zinu ka neesmu!
es centos tevi sakjert
un tureeju tevi labi
tu iemeti mani bedree
tu izsleedzi man gaismu
kaadeelj jau atkal paarciest to vajag
tu atnjeemi man peedeejo, nav man vairs taadu
es nespeeju ticeet
nespeeju buut
kaa dziivnieks jau atkal sadurts es esmu
asinis man iekljuust aciis
asaras manaas ausiis
ciinjaas es esmu miris
esmu peedeejais
tu liec man salauzt
kad lauziishu, es luuziishu
un necelshos vairs...
tu iegruudi mani putekljos
tu iegruudi mani durwkljos
tu iegrudi mani atkal tur
kur iegruzsts es biju jau reizes tris
tu saaki mani shuut - tad saaki mani pleest
tu saaki mani shuut - tad saaki mani durt
ieskaties manaa apdegumaa - ieskaties bruucees
ieskaties aciis kas saapees raud
es nometu brunjas, zinot ka neuzlikshu vairs
es nometu vairogu, ceriibaa ka pasargaats tikshu
skaties manaas aciis - saapees kas raud
tu dziedeeji manas reetas, bet tagad taas plees
lai saprastu ka dziivot nav veerts
melns putns manii raugaas
melni spaarni mani sedz
naida paarnjemts apdegums
naidaa paariet asaras
nevajag mani zheelot, vajag mani cirst
kad piebeigts es buushu
tad izbeigsies viss
viss kam es kaadreiz ticeeju
ticiiba, miila, naids
viss tiek griezts
dzelzhi, uguns, veejsh
viss tiek griezts
es sajuutu to savos pirkstos
es sajuutu to savaas domaas
viss kame s ticeeju tiek atnjemts man
es ticeeju savaam brunjaam
es ticeeju vairogam
bet tos aiznesa prom, lai atnjemtu man
es varu sajust melno garshu
es varu sajust melno smarzhu
es juutu ka vairs neatgrieziishos
sadur, iemet, apber
es juutu ka vairs neatgrieziishis
Neviens nav akls manaas saapees
tikai ne tik speejiigs kaa izjust taas
kaa izjuutu
kaads mani atrod luudzu, viss ko es redzu ir naids...
Naids kas barojas lai atriebtu ienaidniekam
Es nebaidos, es nogaidu
es juutu naidu kas plust caru mani
smejos, jo jutisi bailes...
METSANURK
Jebkurš cits paliek lepns? Vai tu gribi paņemt manu dzīvi?
Iespējams es apgriezu otrādi savu ceļu
Kas esi tu? kas esmu es?
labāk uzsūc to visu, jo tu asiņo cauri
Labāk ej prom no manis
Stāvi prom no manis
Es jūtos droši-šķiet tu esi pasargāts
Paskaties manī, manā apdegumā - pazīsti acis?
Tu zini - kam ir jābūt un ar to kam nē,
es nezinu - kā to var tik labi izdarīt, par to kas Tevī ir un nav bet
skrienot prom no iepējām aizskriet
es nevaru redzēt, es nevaru būt
atkal un atkal un zem manas ādas
visa šī uzmanība dara man sliktu
atkal un atkal un zem manas ādas
visas šīs kustības dara mani traku
tev bija visa mana mīla dzīvojot savā naidā
pilstošs caurumains vīrs, smags solis, uz likteņa
nerādu tev neko, bet tu neko neieguldi
katra sasodīta pasaule es teicu ir ložņu uzbrukumā
kad manas rokas būs uz tevi
neko tu nevarēsi izdarīt
centies dabūt to jo tu nekad nedabūsi mani
esmu pārāk slimīgs tavam daiļumam lai būtu
esmu grūdiens kas ļauj tev kustēties
labirints... psihopātisks apstūlbums... es radīju tukšu vietu
prom no maniām skaņām uz radikāla sliekšņa
tradīcijas.. nevar izbēgt no šīs vietas es noliedzu tavu seju
sviedri iekļūst manās acīs, es domāju ka lēnām mirstu
ieliec mani paštaisītā pagrabā
ieliec mani caurumā kā patvērumā
kāds dzird manu lūdzu, viss ko es redzu ir naids
es varu tikko paelpot un es tikko nogaršoju to
pazudis...skrējiens mana paša cenā.. dzirdamai smiekli, izsmiekli
mācies no meldriem, atdalīts no pārējiem
tumšs... vissapkārt vājš... nepilna noklausīšanās
es neesmu suns, bet es esmu viens no viņiem
es esmu pazemes suņa būdā
es nekad neesmu juties tik pabeigts
kāds mani atrod lūdzu, pazaudēju visas rezerves
es esmu nolādēti pazudis, es domāju ka drāsti mirstu
jūs visi cieši skataties, bet jūs nekad neredzat
kautkas ir manī iekšā
te ir kautkas tevī es to nicinu
es esmu
labprātīgs un spējīgs un nekad kautcik bīstams man
zinošs manās sāpēs, zinošs manās sāpēs
vai bija man iecietības fāze?
prētīgums, prom no mana ceļa
Skaidrība
Atbrīvo manu trakumu
Viens es esmu, visiem jums
Atbrīvo manu trakumu
Es tikai gribu...
atrast sevi
uzliec sienu - ko elle es izdariju
turi suni rejot
Izdzīvoju pateicoties sevis izglābšanai
vērtības un spēle
nevis iegriez savu daļu dzīvi
esmu viens, esmu visi - iepriekš minēts un aizkapa dzīvē
tik mīksti, tu aizmirsti
tava sirdzapzinja iekšā vai tavs atkritums arā
es nespēlēšu lēkmi
atkapies, saplees to
tava sirdzapzinja iekšā vai tavs atkritums arā
Atbrīvo manu trakumu
es neesmu nokaunējies
kas ir svarīgs vienmēr nav humāns
tu vari plēst veltīgi
bet tu nevari salauzt prom
PAt manā sejā
Viņas meli, nevis viņas taisnība
Es neredzu no šejienes
Bet es varu sajust tavas bailes
saglabāt-tevi tādu kā vergu-es negaidiju
vārdu-tev nerūp-es neesmu liecinieks-es nevaru
būt daļa no sistēmas tādakā tā-cietas acis-svelme
pareizi - manā - tumsā-atkal-ar slimību
renegāta māsa,tulznas,siekaloties,apstrīdēt,atbrīvot
trakumu,skumjas, pabeigt to - cik ilgi tas man būs?
Man to nevajag-prom no mana biznesa,iespraudums,saistīt
mana brīvība ir laba
visa pilsēta mājas arestā
un katrs ir aizdomīgā persona
tu nevari just straumi, jo tu mirsti
skaties uz leju pašnāvībā
tie mātesdrāzteņi ir pašiznīcinātāji
neviens neaizsargās tavu aizmuguri, viss ir tikai priekšā
izglāb šo! mana rinda ir svētlaime
es sadabūnu vārdus un jūtos piedzēries
kur ir iespiedpatrona kad tev vajag to?
tu neesi sūds tikai peļķe uz gultas kas izplatās
trakais psihopāts
auksti iebļāvās sūds bet es neticu viņam
vecīt, tas ir jocīgi kā tu nobiedēji mani tā
tik daudz lai pazaudetu mani atkal un atkal
labāk atkāpties un drāzties uz priekšu
jo tas ir…
nekāda veida dzīve! tā nav nekāda veida dzīve!
es iekļuvu lai izkļūtu ārā
nekāda veida dzīve! tā nav nekāda veida dzīve!
tu nevari vainot mani
nevaru būt reāls vairāk - tava dzive ir manas atminjas
savējais katrs tavējais tevi dabū bet tu to neatzīsti
aizmirsti par kauju, ir karš kuru mēs uzvarēsim
dīvains itkā tu būtu posms
neesi mana kļūme
kad tu nozīmē stūri nost nav-laba dzīve
tas ir…
es nevaru atcerēties, es nevaru saprast
tā ir ļaunprātība kura liek tev šo ceļu?
nasta ir ar tevi līdz kāds piedos tev
es smejos jo te nav ko palikt
tu nevari sākt lai izlemtu
ir sajūtams naids gaisā kad tu esi šeit
neveins no mums nebrīnās par tavu gaisu zem tevis
tu ražo pilnīgu tīrību
nav ieslēgtas gaismas - bet gaisma ir iluzija
nekad nav miera bet man vajag cīnīties
vai tu vari ieskatīties manās acīs kad mana aizmugure ir pret sienu
cirtiens manās acī, pārsteigums, tu nekad nedabū mani
tu esi realitāte un skaņas kož
un brīvībai nekad nav līdzens skatiens
sajūtas, jautājumi, cena ir pārāk cilvēcīga priekš tadas kratīšanas
tikai tas kas ir paslēpts savā tukšumā un kastē
tikai bailes caur stikliem vēl elpo un elso
cauri sniegam kur ledus vēl dzīvo
var aptvert savu samaksu
es zinu ka laiks sadeg
sadeg viss kas ir apkārt
vajag mācēt to ieraudzīt
bet to neredz, jo dzīvojam šeit
ne jau viss ir tas, kas ir paslēpts
ne jau uguns ir tas kas paslēpj
tikai dzīve, dzīve zem dūmiem
tie esam mēs kas tos rada
izglāb dūmus - izglāb naidu
pazaudē visu kam piederi
lietus nav laiks tas ir sākums
sākums mirušam priekam
es pazinu cilvēku, pazīstu vēl
mājā plaisošā kā viņš mēs esam
nav nozīmes visam, nav nozīmes nekam
tik bailes caur smiekliem vēl elpo un elso
karstu akmeni atrododt sevī
mēs nezinam vairs kasti sev apkārt
tas nav vēl miris, bet elso
jo aukstums ir beidzies savā ledū
stkausē acis, atkausē ledu
iepazīsti cilvēku plaisošā mājā...
Kaa gan var buut taada
bezjeedziiga dziive
dziive bezjeedziigos mekleejumos
kaa sunim naakas tev kliist atkal un atkal
briidii kad liekas durvis tev valjaa
briidii tai pashaa taas veras tev ciet
kaadeelj gan liktenis izveeli devis
kaadeelj gan vajag izciest no jauna
kaadeelj ta nevar atrast tik vienu
un saaposhai sirdij atljaut jau sadziit
es neesmu miris, esmu veel dziivs
es neesmu vecs esmu veel jauns
ja liktenis leemis kaa vesam man dziivot
tad kaadeelj man dziivot, kaadelj man buut
kaa sunim atkal vel skraidiit
kaa sunim kautko veel mekleet
kaadeelj man dziivot, kaadelj man buut
laiks speej dziedeet visas bruuces
bet nevar gaidiit palikshu vecs
tad kaapeec viss ir taa bijis
un kaapeec viss taa veel notiek
un kam gan esmu es radiits
ja redzu neemu nekam
Ir melna seekla manaa galvaa
ir tuksha lieta manaa sirdii
nav speeka vairs sajust
nav speeka vairs dzirdeet
jo speks vel ir skriet
uz sniegaino kalnu kur putni lido
Uz peleeko buudu kur veeji svilpo
Ir atveertas durvis, kas gaida mani
Durvis ir valjaa un neveras ciet
nekas tur nav silts, tik sajuuta taada
caur mirusho elpu speej sajust laimi
es esmu saslimis - slims no taa visa
taa visa kas apkaart man kustaas
Gribaas man salauzt, gribaas man sapleest
kam gan var ticeet, kam gan var sekot
ja liktenis nav leemis uz ilgaaku laiku!
vejaa zari jau liecas
Veejaa zari jau svilpo
Veejam ir griba
pazaudeet visu!
es nespeeju tam noticeet
nespeeju vairs nest
skembas jau atkal griezh manas bruuces,
kad likas kad beidzot pasargaats esmu
kad likaas kad atvertas durvis es esmu
tu man izsleedzi gaismu
tu man atnjeemi peedeejo
peedeejo miilu kas manii veel bija
ir tumsa, klusums, nav teikts nekas
bet speeju es paredzeet, zinu kas buus
jau atkal liesmas paarnjem dveeseli
jau atkal asinis triecas aciis
nevaru vairs panest, nevaru vairs buut
skembas jau atkal griezh manas bruuces
tu ieliki mani labirintaa
ieliki mani tukshumaa
tu veelies lai lauzhu to
kad salauzis bushu es nesaakshos vairs
nespeeju noticeet ka notiek taa atkal
kljuuda? trauma? paarmeeriiba?
es domaaju ka esmu vainiigs
bet zinu ka neesmu!
es centos tevi sakjert
un tureeju tevi labi
tu iemeti mani bedree
tu izsleedzi man gaismu
kaadeelj jau atkal paarciest to vajag
tu atnjeemi man peedeejo, nav man vairs taadu
es nespeeju ticeet
nespeeju buut
kaa dziivnieks jau atkal sadurts es esmu
asinis man iekljuust aciis
asaras manaas ausiis
ciinjaas es esmu miris
esmu peedeejais
tu liec man salauzt
kad lauziishu, es luuziishu
un necelshos vairs...
tu iegruudi mani putekljos
tu iegruudi mani durwkljos
tu iegrudi mani atkal tur
kur iegruzsts es biju jau reizes tris
tu saaki mani shuut - tad saaki mani pleest
tu saaki mani shuut - tad saaki mani durt
ieskaties manaa apdegumaa - ieskaties bruucees
ieskaties aciis kas saapees raud
es nometu brunjas, zinot ka neuzlikshu vairs
es nometu vairogu, ceriibaa ka pasargaats tikshu
skaties manaas aciis - saapees kas raud
tu dziedeeji manas reetas, bet tagad taas plees
lai saprastu ka dziivot nav veerts
melns putns manii raugaas
melni spaarni mani sedz
naida paarnjemts apdegums
naidaa paariet asaras
nevajag mani zheelot, vajag mani cirst
kad piebeigts es buushu
tad izbeigsies viss
viss kam es kaadreiz ticeeju
ticiiba, miila, naids
viss tiek griezts
dzelzhi, uguns, veejsh
viss tiek griezts
es sajuutu to savos pirkstos
es sajuutu to savaas domaas
viss kame s ticeeju tiek atnjemts man
es ticeeju savaam brunjaam
es ticeeju vairogam
bet tos aiznesa prom, lai atnjemtu man
es varu sajust melno garshu
es varu sajust melno smarzhu
es juutu ka vairs neatgrieziishos
sadur, iemet, apber
es juutu ka vairs neatgrieziishis
Neviens nav akls manaas saapees
tikai ne tik speejiigs kaa izjust taas
kaa izjuutu
kaads mani atrod luudzu, viss ko es redzu ir naids...
Naids kas barojas lai atriebtu ienaidniekam
Es nebaidos, es nogaidu
es juutu naidu kas plust caru mani
smejos, jo jutisi bailes...
METSANURK
