Biogrāfija
Sveiki, man prieks visiem parādīt savu dziesmu.
Nav nekā daudz, ko par sevi rakstīt, nevaru uzskaitīt izteiksmīgus sasniegumus mūzikā un šovbiznesā. Esmu astoņus gadus mācījusies mūzikas skolā čellu un vēlāk pašmācības ceļā apguvusi ģitārspēli- tik daudz, lai varētu strinkšķinot pavadīt pašsacerētas dziesmiņas, paspēlēt draugiem.
Šo dziesmu sacerēju jau krietni sen, mans lielākais sapnis bija dzirdēt, kā tā skan pilnā aranžējumā. Tagad tas ir piepildījies, man pašai jau nu ļoti patīk. Paldies Valteram Sprūdžam par aranžējumu un Kasparam Ansonam par ierakstu.. Nekad nebūtu ticējusi, ka tik labi iespējams sadzirdēt, ko prasa otra cilvēka radīta mūzika, un esmu sajūsmā par to, kā tas viņiem abiem ir izdevies. Paldies visiem, kas iespēlējuši instrumentus... Ir tāds prieks dzirdēt, kas var iznākt no vienkāršas melodijas...
Dziesma ir par prombūtni. Par laiku un telpu, kas šķir cilvēkus. Par attālumu, ko ar katru stundu vienkāršāk pārvaram, bet tik bieži nenovērtējam. Par mīlestību, ko aizvien grūtāk nosargāt, jo domājam, ka var taču piezvanīt un reizēm apciemot, ka ar to pietiek... Man pašai šķiet, ka dziesma dod cerību un uzmundrina, bet daži draugi saka- tajā dzirdams, ka "viņiem viss beidzies" ... :)))
Ceru, ka patiks,
Saiva
Nav nekā daudz, ko par sevi rakstīt, nevaru uzskaitīt izteiksmīgus sasniegumus mūzikā un šovbiznesā. Esmu astoņus gadus mācījusies mūzikas skolā čellu un vēlāk pašmācības ceļā apguvusi ģitārspēli- tik daudz, lai varētu strinkšķinot pavadīt pašsacerētas dziesmiņas, paspēlēt draugiem.
Šo dziesmu sacerēju jau krietni sen, mans lielākais sapnis bija dzirdēt, kā tā skan pilnā aranžējumā. Tagad tas ir piepildījies, man pašai jau nu ļoti patīk. Paldies Valteram Sprūdžam par aranžējumu un Kasparam Ansonam par ierakstu.. Nekad nebūtu ticējusi, ka tik labi iespējams sadzirdēt, ko prasa otra cilvēka radīta mūzika, un esmu sajūsmā par to, kā tas viņiem abiem ir izdevies. Paldies visiem, kas iespēlējuši instrumentus... Ir tāds prieks dzirdēt, kas var iznākt no vienkāršas melodijas...
Dziesma ir par prombūtni. Par laiku un telpu, kas šķir cilvēkus. Par attālumu, ko ar katru stundu vienkāršāk pārvaram, bet tik bieži nenovērtējam. Par mīlestību, ko aizvien grūtāk nosargāt, jo domājam, ka var taču piezvanīt un reizēm apciemot, ka ar to pietiek... Man pašai šķiet, ka dziesma dod cerību un uzmundrina, bet daži draugi saka- tajā dzirdams, ka "viņiem viss beidzies" ... :)))
Ceru, ka patiks,
Saiva
