ZE ARNIS - Austrumos ir miers

ZE ARNIS - Austrumos ir miers

(No albuma "Debess puses klusas", 2021)

...un tad nāk rindā nākamie: gan tikko, gan mazliet vēlāk piedzimušie. Tie neko neprot, neko nemāk, bet par visiem visu toties labāk zina. Un viņiem nekas nepatīk no tā, ko iepriekšējie radījuši, bet vietā diemžēl piedāvā to pašu, vien tādā laikmetīgā aizdomīgu sēņu mērcē. Un tas tad beidzot pašiem ļoti labais reibinošais strebeklītis šķiet. Bet faktiski tie jautājumi vecie palikuši, un mainījušās tikai atbildes ir pareizās. Par progresu un attīstību, par izaugsmi un augšupeju viņi nodēvē šo savu diagnozi, šo trauksmes, nemiera un vīpsnas uzturēšanu, šo arogantās neiecietības un patmīlīgās uzpūtības paradigmu. Bet patiesībā acis apžilbušas, kārās alkās blenžot mūža pārticību sološajā rietumpusē, kur dziļi grimstošajā vakardienā tātad nevis uzlec jaunā, bet bankrotē un izdziest vecā, ļoti slimā, vēl gluži nesen par sevi tik ļoti pašpārliecinātā saule. Un tur tad nemiers ir, un tur dzimst bažas, un tur ir kliegšana un delikāti nomaskētas lamas, tur panikā top politkorekts naids, ir liekulība tur un uzbāzības terors un vispārēji individuāla pakļaušana, un, visdrīzāk, arī posta bezdibenī līdzi paraušana. Bet aplaupītie, piekrāptie un tupus rāpus izmantotie aklā izmisumā bikli jautā: un kur ir miers? Un visiem kopā tad līdz drebuļiem ir lielas bailes izdzirdēt to īstāko, to patieso no visām pareizajām atbildēm.