Runā Jānis Spičs - pēdējais Mores kauju latviešu karavīrs. Cīnītājs 2 reizes šajās kaujās tika ievainots, taču tas nesalauza viņu - pēc izārstēšanās turpināja cīnīties Kurzemes katlā.
---
Mores kaujā kritušo latviešu leģionāru skaits 186, ievainoti 650. Sarkanās armijas kritušo karavīru skaits precīzi nav zināms, Mores un Nītaures brāļu kapos apglabāti 2736 karavīri, ievainoti 9576.

Mores kauju ir aprakstījuši arī padomju vēsturnieki un Sarkanās armijas virsnieki t.sk. par to ir 130.latviešu strēlnieku korpusa štāba priekšnieka ģenerālmajora Baumaņa pētījums. Šajos pētījumos un publikācijās ir viena kopēja iezīme, ir minēta vācu pavēlniecības pavēle, kurā it kā norādīts, ka ieņemot Siguldas aizsardzības līniju tā jāaizstāv līdz pēdējam karavīram. Šāda pavēle netika saņemta un netika dota, šādā veidā krievu ģenerāļi glāba savas dzīvības un godu, lai attaisnotu lielos dzīvā spēka zaudējumus un zaudēto kauju.

No mūsdienu skatījuma Mores kauju var uzskatīt par Rīgas aizstāvēšanas kauju, jo pateicoties tai no Rīgas tika evakuēti civiliedzīvotāji un izvests vācu karaspēks, tāda veidā pasargājot pilsētu no kaujām un sagraušanas. Sarkanā armija Rīgā ienāca bez kaujas.

Raksta sagatavošanā izmantota R.Kovtuņeko grāmata „Mores kauja. Kaujas līdzdalībnieka, kaujas virsnieka stāsts” Rīga, 2009