Katra upe skrien uz jūras pusi,
Gadu simtiem ceļu izlauzusi.
Katrai jūrai savi saules lēkti,
Arī tad, ja krasti asfaltēti.

Tāds ūdens ir, kas simtreiz liets un smelts,
Un nests ir tas, kas nepacelts.
Kal dzelzi lēnām. Tā atdzisusi.
Un izkal medaļu ar vienu pusi.

Šis vakars tāds. Par rītu gudrāks,
No savas ēnas aizbēdzis.
Es sēžu īsts. Un dodos tālāk
Tai vilcienā, kas nokavēts.

Ejam divreiz upē kāpt?
Kas kāpj, tiem nevar nesanākt.
Un zini, dažkārt es mānos,
Ka nevaru pacelties spārnos.

Maija Kalniņa

...