Piektdien celšos agri.
Aizskriešu uz jūru.
Lēni nākšu mājās.
Pārdomāšu, vai vajadzīgais ir salikts ceļa somā.
Vairāk par vajadzīgo, domāšu par lieko. Pārcilāšu visas līdzi ņemamās lietas un nelietas, vai tiešām tās man būs vajadzīgas.
Atgādināšu sev, ka pati svarīgākā šim stāstam esmu būšu es pati un mana ģitāra. Viss cits var tikai traucēt.
Izmazgāšu matus. Tie smaržos pēc šampūna. Dienas trīs tiem būs dotas aizdzīt šampūna aromu ratā un pamazām savākt "Lielkrūžu" zāles rasu, dzejas un dziesmu ugunskuru dūmus. Kļūt tīriem no losjona, matu balzama un lakas. Kļūt pašiem.
Tāpat kā man.
Trīs dienas nav daudz.
Trīs dienas ir daudz.
Trīs dienas pilnas privilēģijas skraidīt basām kājām, izslēgt mobilo un aizmirst pulksteni teltī.
Dziedāt. Nedziedāt. Klausīties. Neklausīties. Nezināt neko un zināt visu.
Vislatvijas dziesminieku saiets
Lielkrūzes
Mana Tibeta.
Teikts pārāk skaļi? Nē, ir pateikts nekas.
P.S.
8.,9.,10.augustā
Es negaidīšu jūsu zvanus. Negaidīšu īsziņas.
Gaidīšu jūs Jaunpiebalgā.

...