Jo vecaka klustu,jo vairak mani saista laviesu tautas tradicijas.
Velos vairak uzzinat ,jo skola to nemacija-tatad atliek pasa laba griba un dzives skola

Var nākt pulkā - vasara ir mazāk aktīva (daļēji), bet ziemā atkal būs regulāras tikšanās mūsu rīkotā Dzīvesziņas skolā.
Bet vasarā notiek vairākas Dievtuŗu rīkotas nometnes - viena, ko iesaku ir Mazsalacas nometne, ko rīko Valmieras Beverīnas saime un īpašā rīkotāja ir Maruta Voitkus-Lūkina no 27.-31.jūlijā. Uz to var pieteikties rakstot Marutai: mvoitkuslukins@gmail.com
Tradīciju izziņai var iesaistīties kādā no folkloras kopām, - te gan jāŗēķinās, ka ne visas kopj tradīciju kā sakrālu un garīgu pašizziņu. Es pati darbojos Katlakalna folkloras kopā un tā ir ļoti tuva dievturībai.

Jauka lieta - paša labā griba. Lai tāda vairotos!
Gunta pieminēja vairākas iespējas. Bez tām ir arī vairākas vietas tīmeklī, kur var atrast ziņas un izziņas.
Ja google pieprasa "dievturis" vai "dievturība" parādās vairākas iespējas. Visvecākā un ar vistiešāko sasaisti ar 1920. gadu dievturības atjaunošanas kustību ir tā vietne, kuŗu sarakstījuši Māra un Marģers Grīni.
Tad ir Dievsēta, ko uzsākuši ārlatvijas dievtuŗi ASV.
Pēdējos 20 gados saradušies vairāki "viensētnieku" mēģinājumi ar visām viensētnieku iezīmēm.
www.ailab.lv/ piedāvā latviešu literātūras klasiku, cita starpā, daudzus Brastiņu Ernesta darbus.
Un es pati dievturības domubiedru grupā esmu publicējusi saīsināto ieteikto grāmatu sarakstu.
Tad, kad tas viss būs apgūts, jūs zināsit par dievturību vairāk nekā jūs jebkad bijāt iedomājušies, ka varētu zināt.

Ir tik saprotami uztvert dzīvi no Dievturības mācībām , te ir saprotama senatnes gudrība , Dabas viedums un Dieva klātbūtne, te ir skaidri redzama Laimas dvēselīte un Māras dāsnā roka zemes darbus darot. Dieva dēli un meitas nav jāmeklē dogmās un pasakās par jūdu ķēniņiem . Dieva dēli un meitas ir mums līdzās kā palīgi Pērkona ,Vēja mātes,Meža mātes un visā gada garumā ciklisko laiku skaitot no Vasaras saulgriežiem , līdz Ziemas saulgriežiem starp Ūsiņiem un Mārtiņiem . Zīmes ko saprot dievturi ir enerģētiski bagātas un dzīves ziņu sniedzošas Mēs visi esam vienā apsolūtā informācijas laukā un lietas pastāv un notiek . mēs esam vērotāji un darītāji Dievam līdzās ,zem šīs Saules un Taisaulē ....

Iesaku palasīt un ieklausīties tautas dziesmās .
Te ir gan kvantu fizika , gan gaisma un Dievs . Vis ir skaidrs un saprotams nevajag ne ES , ne SVF , ne biezo bībelim

Laima gāja pār pagalmu,
Ar Dieviņu runādama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.

Citi ļaudis tā sacīja:
Tev Laimīte noslīkusi;
Es redzēju sav` Laimīti
Zelta laipu laipojot.

paldies par informāciju.

Tas jāmāca katram latvietim no pirmās dienas,katru vārdu.

Esmu Katoļticīgs , bet neliedzu un atbalstu arī Dievturību !

Fēliks, ir jauki, ka Tu atbalsti dievturību, jo savā sirdī un kodolā jau katrs latvietis patiesībā ir dievturis. Mēs saprotam, ka mēs turam Dievu katrs savā sirdī, ka mūsu dainu baltā Dieviņa tēls ir tāds, kādu mēs iztēlojamies ideālu cilvēku un tas ir tēls, kuŗš visus mūs uzrunā. Viņš ir tas pazīstamais, gudrais, lēnīgais, vecais, mīļais vectētiņš, kuŗš saprot mūs, kuŗš mūs apmīļo, aprauga, uzslavē, atalgo par labiem darbiem, svēta un kas mums palīdz ar savu labo padomu, īpaši grūtā brīdī.

Tikai nu ar iedzimto grēku nu viņš nu gan nav itin nekādi savienojams. Viņš ir labestīgs un nekādā ziņā nav iedomājams kā tādas nežēlīgas nastas uzlicējs cilvēkam. Kas nu nav, tas nav.

Es reiz nonācu katoļu baznīcā puslīdz nejauši, nosēdos pret Asīzes Franciska portretu, un itkā ar viņu sarunājos, iedomājos sevi tajā dārzā, kuŗā viņš savukārt sarunājās ar putniem.

Bet tad sākās tie grēku plūdi no priesteŗa teiktā ... es esot grēkā ieņemta, grēkā piedzimusi, mēs visi esot grēcinieki ... un grēks un grēki un vēl grēki vienā gabalā, kamēr man pavisam nelāgi kļuva, tik tālu, ka bija no Franciska jāatvadās un jāmeklē svaigs gaiss....

Man ir un palika kristietība un dievturība divas pretējas un nesavienojamas lietas.

Ar to nemācīšanu ir tā, ka arī komūnisma okupācijas laikā bija vietas un lietas, caur kuŗām bija iespējams daudz ko apgūt no tām pašām mūsu tradīcijām. Bija pat vairākas grāmatas, kuŗās bija pārņemtas mūsu tradīcijas un tikai to nosaukums bija mainīts ... piekabināts klāt kaut kas par sociāliem svētkiem vai tamlīdzīgi. Kad vairāk zināsi no dievturības, pratīsi atšķirt, kas ir kas un tad redzēsi, cik tomēr no visa ir jau Tevī iekšā.