Skumjā māte k.l. muz., Gabrielas Mistrālas dzeja

Dusi, valdniek manu, dusi,
nelaimes un rūpes gaist.
Tikai es vēl nenogurstu,
vēl man sirds bez miega kaist.

Dusi, dusi, lai tu naktī
dvašo netverams un liegs
tā kā lapa koka zarā,
tā kā smalciņš zīda diegs.

Lēni tevī mieg mans augums,
nelaimes un rūpes klus.
Tevī manas acis veras,
tavā sirdī mana dus.