Vajadzīga iniciatīva, turklāt reāli iespējama. Lai ģimenēm būtu informēta spēja spriest par savu un savu bērnu psihisko veselību, gūt praktisku atbalstu un palīdzēt sev.

Pievienojos Diānai! Nav grūti atrast to, kas cilvēkus šķeļ, daudz izaicinošāk ir sameklēt vienojošo, kad šķiet, ka tā vispār nav. Un tomēr - saites, kas vieno, var izrādīties daudz stiprākas.

Es uz Eirovīziju pilnīgi noteikti sūtītu surdotulkus #Supernova2022 💕🎤👌

Sāku nejauši skatīties “Revolūcijas ceļu”, un pirmajā brīdī apjuku - tāda acīmredzot izskatās Rozas un Džeka mīlestība pēc izdzīvošanas uz “Titānika”.

Nebūtu mājsēdes un ierobežojumu, šaubos, vai es noskatītos tik daudz @RigaIFF filmu.

Sāk šķist, ka mācības attālināti būtu racionālākā iespēja - vismaz stabilitāte. Nogurdinoša tā neskaidrība - tad viens bērns mājās ar klepu, pēc tam otrs, tad abi, tad visa klase karantīnā- gaidīt kārtu testēšanas rindā, pie ģimenes ārsta pēc nebeidzamām zīmēm… atkal un atkal…

Ik pa laikam no psihiskās veselības speciālistiem dzirdu - tā un tā terapijas metode nestrādājot, neesot gana dziļa, plaša un tamlīdzīgi. Tās tomēr, manuprāt, ir atrunas, jo strādā un veido attiecības jau pats terapeits. Un arī klients.

Iesakiet, lūdzu, labu skriešanas aplikāciju! Pēc Endomondo neko paliekošu neesmu atradusi…

RT @debes_manna: Valodai IR liela nozīme, kad runājam par psihisko veselību. Centīsimies izvairīties no: sagāja uz īso, psihais, psihs maniaks, nepieskaitāms,'kā ar tādu saslimšanu var strādāt?', bīstams šizofrēniķis...
Šim visam apakšā ir cilvēks. Šāda valoda ir stigmatizējoša, ne palīdzoša.

Nepiekrītu atbildības pārlikšanai par bērnu dalību Dziesmu svētkos uz vecāku pleciem,kas ikviena dziedoša,dejojoša, muzicējioša bērna vecākam ir nozīmīgi.Neefektivitātes sajūta būs par jebkuru izvēli -bērna veselība vai emocionālā labsajūta.Un šī nav ikdienišķa izvēles situācija.