Ikreiz, kad šādas filmas tiek pozicionētās, kā balstītas uz patiesiem notikumiem es smīnu "kā tad un ka tik ne ari" smīnu.
Nu kamēr mani kaut kādi ļaunie gari netrieks pret sienu, nelīdīs arā no zarnām un negriezīs galvu kā tādu karuseli, es neticu un neticēšu.
Pati filma iet pa ļoti ierasto šādu taciņu ar to atšķirību, ka te darbojās kāds sens žīdu dēmons un attiecīgi arī savādāks eksorcisms. Viss cits ir tieši tāds pats kā pārējās pacmitmiljons šādās filmās.
Ja par sižeta stulbībām, tad lielākā tomēr ir tā, ka papucītis nopērk meitai kaut kādu draudīga paskata lādīti ar sevšām rakstu zīmēm un viņam neliekas aizdomīgs tās saturs.
Tēti, tēti, es drīkstu nopirkt šo lādīti, kura man uzliks lāstu?
Jā, jā pofig, es taču runāju pa telefonu...
Vienmuļi.