+ Vēl pēc pāris minūtem tiek nograutas cerības uz filmas happy end, jo meitu atrod nošautu, kā velāk noskaidrojās ar TT33 pistoli, sauktu par Tokarev. To pašu Pola jaunības dienu suvenīru… Nu beidzot Keidžs var izplūst asarās. To viņš turpmāk darīs regulāri un vienreiz pat pirms seksa. Krietni paraudājis, šis ar džekiem ķerās pie vainīgā meklēšanas. Razborkas kā kārtīgā krievu seriālā par mentiem un sasito lukturu ielām. Jāpiezīmē, ka krievu mafijā tikai viens, pats galvenais – Černovs krieviski runā bez akcenta. Pārjie domā, ka runāt krieviski ir tas pats kas izdvest grūti artikulējamas skaņas ar karstu kartupeli mutē. Ik pa brīdim arī seno draugu trijotnē rodas nesaskaņas kā tādā cimperlīgā poproka grupā. Rezultātā vienu no draugiem savāc Černova puiši un izrādās, ka jaunības dienu izklaidēs noslaktētais džeks bijis Černova miesīgs brālis. To krievs dikti saņem ļaunā un Pola čomu piebeidz. Otru čomu Pols, kārtējā strīdā par grupas turpmāko vīziju sadur pats. Līdz nāvei. Un krievi ar kalašņikoviem jau ir ceļā pie Pola… Kad jau viss skaidrs, notiek sižeta kūlenis un izrādās, ka meitu pa pāli nošāvis viens no bālajiem jaunekļiem. Par to Pols viņu nenošauj, tā vietā viņš domīgs apsežās un te nu atkal tie pirmie kadri ar acu tuvplānu un lienošo stobru. Tikai pirms atskan šāviens un aiziet beigu titri, Pols nodemonstrē neveiklu harakiri.
00
Draugiem lietotājs29. mai 2014 05:49
(Šis ir FHM jūnija nummurā publicētā raksta "Pistole kā suvenīrs" sadaļā "Stulbs kino" izejnieks.)
Pēdējos nu jau n-tajos gados ikviena jauna filma ar Nikolasu Keidžu rada patīkamu satraukumu: “Būs jautri!”, jo normalā kino šis vīrs jau sen nefilmējās. Ja tā ir asa šižeta filma tad vēl jautrāk, tāpēc ka, jo skarbāks ir Nikolasa varonis, jo tas ir smieklīgāk. Un ja vēl filmā ir krievu mafija, tad vakars ir izdevies pilnībā, jo amerikāņu izpratne par Krievzemes banītiem ikvienam. kurš pieredzējis 90os postpadomju telpā garantē papildus jautrību. Tātad sākumā ir Keidža acu tuvplāns un caur durvju šķirbu lienošs stobrs. Jau nākamajā kadrā Keidža varonis Pols ir veiksmīgs, labi situēts un sabiedrībā cienīts cilvēks kurš pie skolas gaida meitu. Šajā epizodē notiek kas Keidža pēdējā laika daiļradei neraksturīgs – viņš mēģina smaidīt un pēc tās grimmases var redzēt, ka tas ir sāpīgs process. Tāpēc vairāk viņš tā nedarīs. Tā nu Pols sagaidījis meitu, aizbraucis mājās, ar savu jauno brūti pošās uz labdarības vakariņām, kamēr pie meitas uz tusiņu atnāk divi džeki. Vēl pēc brītiņa filmā beidzot kaut kas notiek, jo labdarības pasākumā ierodas rūpju mākts policijas priekšnieks un paziņo Polam, ka mieta nolaupīta, bet abi jaunieši dabūjuši pa purnu. Uzreiz arī uzpeld Pola tumšā pagātne – izrādās šis ar vēl diviem draugiem jaunībā bijuši bandīti un pa visiem piebeiguši kādu krievu mafijas darboni. Vēlāk Polam no grupējuma vienkārši ļāva aiziet, jo viņš paprasīja atļauju… Kā skolā. Jāpiezīmē, ka šaut Polam nepatīk, viņa mūža mīla ir naži, jo tie ir… klusāki. Tikai no tā negadījuma viņš par piemiņu ir paņēmis vecu krievu pistoli.
00
Profila īpašnieks liedzis iespēju pievienot šeit komentārus.
Viedokļi (2)
Vēl pēc pāris minūtem tiek nograutas cerības uz filmas happy end, jo meitu atrod nošautu, kā velāk noskaidrojās ar TT33 pistoli, sauktu par Tokarev. To pašu Pola jaunības dienu suvenīru…
Nu beidzot Keidžs var izplūst asarās. To viņš turpmāk darīs regulāri un vienreiz pat pirms seksa. Krietni paraudājis, šis ar džekiem ķerās pie vainīgā meklēšanas. Razborkas kā kārtīgā krievu seriālā par mentiem un sasito lukturu ielām. Jāpiezīmē, ka krievu mafijā tikai viens, pats galvenais – Černovs krieviski runā bez akcenta. Pārjie domā, ka runāt krieviski ir tas pats kas izdvest grūti artikulējamas skaņas ar karstu kartupeli mutē. Ik pa brīdim arī seno draugu trijotnē rodas nesaskaņas kā tādā cimperlīgā poproka grupā. Rezultātā vienu no draugiem savāc Černova puiši un izrādās, ka jaunības dienu izklaidēs noslaktētais džeks bijis Černova miesīgs brālis. To krievs dikti saņem ļaunā un Pola čomu piebeidz. Otru čomu Pols, kārtējā strīdā par grupas turpmāko vīziju sadur pats. Līdz nāvei. Un krievi ar kalašņikoviem jau ir ceļā pie Pola…
Kad jau viss skaidrs, notiek sižeta kūlenis un izrādās, ka meitu pa pāli nošāvis viens no bālajiem jaunekļiem. Par to Pols viņu nenošauj, tā vietā viņš domīgs apsežās un te nu atkal tie pirmie kadri ar acu tuvplānu un lienošo stobru. Tikai pirms atskan šāviens un aiziet beigu titri, Pols nodemonstrē neveiklu harakiri.
Pēdējos nu jau n-tajos gados ikviena jauna filma ar Nikolasu Keidžu rada patīkamu satraukumu: “Būs jautri!”, jo normalā kino šis vīrs jau sen nefilmējās. Ja tā ir asa šižeta filma tad vēl jautrāk, tāpēc ka, jo skarbāks ir Nikolasa varonis, jo tas ir smieklīgāk. Un ja vēl filmā ir krievu mafija, tad vakars ir izdevies pilnībā, jo amerikāņu izpratne par Krievzemes banītiem ikvienam. kurš pieredzējis 90os postpadomju telpā garantē papildus jautrību.
Tātad sākumā ir Keidža acu tuvplāns un caur durvju šķirbu lienošs stobrs.
Jau nākamajā kadrā Keidža varonis Pols ir veiksmīgs, labi situēts un sabiedrībā cienīts cilvēks kurš pie skolas gaida meitu. Šajā epizodē notiek kas Keidža pēdējā laika daiļradei neraksturīgs – viņš mēģina smaidīt un pēc tās grimmases var redzēt, ka tas ir sāpīgs process. Tāpēc vairāk viņš tā nedarīs.
Tā nu Pols sagaidījis meitu, aizbraucis mājās, ar savu jauno brūti pošās uz labdarības vakariņām, kamēr pie meitas uz tusiņu atnāk divi džeki.
Vēl pēc brītiņa filmā beidzot kaut kas notiek, jo labdarības pasākumā ierodas rūpju mākts policijas priekšnieks un paziņo Polam, ka mieta nolaupīta, bet abi jaunieši dabūjuši pa purnu. Uzreiz arī uzpeld Pola tumšā pagātne – izrādās šis ar vēl diviem draugiem jaunībā bijuši bandīti un pa visiem piebeiguši kādu krievu mafijas darboni. Vēlāk Polam no grupējuma vienkārši ļāva aiziet, jo viņš paprasīja atļauju… Kā skolā.
Jāpiezīmē, ka šaut Polam nepatīk, viņa mūža mīla ir naži, jo tie ir… klusāki. Tikai no tā negadījuma viņš par piemiņu ir paņēmis vecu krievu pistoli.