Zināmu laiku es ar aizdomām skatos uz Trīra izpausmēm un tā arī nevaru saprast, vai tas ir uzmanības trūkums, vai kas cits. Un saukt viņa jebkuru kadru virknējumu uz ekrāna par šedevru utt ir vistīrākā liekulība.
OK, skandalozā režisora skandalozās filmas pirmā daļa ir tāda savdabīgi jancīga. Tātad Skarsgara varonis Seligmens uz ielas atrod sadauzītu Geinsbūras varoni Džo, aizved šo mājās un visu nakti runājās. Džo sevi sauc par nimfomāni un stāsta visādas lietas par savu seksuālo dzīvi ko Seligmens visu laiku kaut kā papildina ar pārgudrībām iz vēstures, mūzikas, literatūras, matemātikas utt. Jo viņš ir daudz lasīji, bet viņa daudz kniebusies. Tikai šajā sērijā Geinsbūras vietā visus miljons kniebienus uz sevi ņem jaunā aktrise Steisija Martina, kas ir saprotami, jo, kā atceramies no senāka Geinsbūras uznāciena Trīra Antikristā, viņai kopš tā laika nav klitors.
Lai būtu šokējošs un provocējošs Trīrs parādā pāris krāniņu un vagīnu makro. Stāstījumu asprātīgi papildina visādi interesanti iestarpināti kadri no visa tā ko zina Seligmens, kamēr Džo zina tikai par kniebšanos un to Trīrs rāda daudz un dikti. Un vēl liek galvenajai varonei maldīties visādos apziņas un jūtu nostūros, ko nu pats tik spēj izdomāt.
Nekas ļoti provocējošs vai šokējošs te nav. Nu ne vairāk kā "Adeles dzīvē" vai Ozona "Jauna un brīnišķīga" vai Džulijas Lī "Guļošajā skaistulē" un tādā garā...
Biogrāfija ar mazliet-porno un kinožurnāla "Zinātne un vēsture" iestarpinājumiem, kur nekas īpaši nebūtu noticis, ja tā beigtos tieši tad, kad Džo pēc kārtējā kniebiena ar šausmām atklāj, ka neko nejūt. Visa seksuālā bauda- čuš un vairāk nav.
Orgasmu limits izsmelts.
Visi tad zinātu, ka Larsam vairs nav depresija un šim tagad interesē sekss un laimīgi ietu mājās.
Bet ir vēl otrā daļa.
ps. Epizode ar Umas Tūrmanes pamesto trīs bērnu māmiņu ir ekselenta savā traģikomismā.