Standarta biopic. Šoreiz par zviedru aktrisi un dziedoni Monica Zetterlund, kura no telefoniestes tika līdz slavas augstumiem Ņujorkā un pasaulē un pierādīja, ka džezs labi skan arī zviedru valodā, lai gan izgāzās pilnīgi Eirovīzijai nopelnot Zviedrijai tieši 0 punktu. Tas jau pierāda, ka Eirovīzijā kopš pirmsākumiem laba mūzika nekad nav skanējusi
Problēma tā, ka visi šie biogrāfiskies stāsti ir pilnīgi vienādi un tu vairs nesaproti, vai tiešām tas viss bijis šīs zvaigznes dzīvē, vai tās tādas klišejas- obligāti jābūt nabadzībai/bagātībai, laimei/nelaime, mīlestībai/izvirtībai, nesavāktai personīgajai dzīvei/ģimenes idillei, alkoholismam/pašnāvības mēģinājumiem, lauztiem kontraktiem ar neticīgām izdevniecībām un pēkšņi strauju uzlidojumi ūberslavas padebešos pasaules mērogā...
Un tādā garā.
Nu kā pēc ābeces.
No vienas puses garlaicīgi, no otras - tie taču ir reāli stāsti, lai arī pieķemmēti pēc vienas sasona.
Vidēji interesanti.