Mēs taču katrs pazīstam šādu meiteni - simpātisku aušu, kura kuļās pa dzīvi kā nu prot un īpaši par to nesūdzās. Viņa kaut ko prot labāk par citiem un ar to cenšas nopelnīt, taču, ja nesanāk nesmādē arī prastākus darbus, jo īre par kaut ko jāmaksā... Viņa ir optimisma pilna un mazliet vientuļa, viņai nav attiecību bet ir labākā draudzene, viņai lielpilsētā nav īsti kur dzīvot, bet ir draugi pie kuriem uz laiku apmesties, viņai ir mīloši vecāki, bet viņa ir sava ceļa gājēja. Pat ģērbjas viņa kaut kā ne tā. Viņa savā ziņā ir tik šarmanti neveikla un dvēseliski mazliet naiva, ka nav iespējams viņu nemīlēt...
Šajā Noah Baumbach filmā Gretas Gervingas (viņa arī scenārija līdzautore) varone, dejotāja ir tieši tāda un tu seko līdzi viņas ikdienišķajām gaitām ar platu smaidu sejā.
Un visu laiku domā par Vudiju Alenu, jo te ir ikdienišķa dzīve, melnbalti kadri un Ņujorka...