Tāds mazais zombiju apokalipses gabaliņš.
Nē, nu kā maizais - hronometrāža iespaidīga, mazais tāpēc, ka viss tā ar salīdzinoši pieticīgu budžetu un cilvēku skaitu notiek.
Sākumā ir zombiju apokalipse, kur ļaudis par zombijiem pārvērtušies ēd viens otru... nu, parastais stāsts. Nu lūk un tur zobiji izēd busus, kurā bija divi brašuļi, dāmīte un zīdainis.
Tad ir pagājuši deviņi gadi un zīdainis ir 9 gadīgs skuķis un abi brašuļi dzīvo viens otram kaimiņos un nesarunājās un vispār viens otru ienīst. Visam pāri ir pilnīgs tukšums - lopiņi nav, cilvēku nav un arī zombiji ir izsaluši. Tā viņi tur vada savas dieniņas vienam otru heitojot, viens tup mājās un vaktē meitu, otrs dīžejo pašuztaisītajā radio, cerībā kādu izdzīvojušo sameklēt un pa vidu sīcene ar sunīti.
Līdz kādā jaukā dieniņā izrādās, ka zombiji nav viss izsaluši, bet gan evolucionējuši jaunā pakāpē.
Sākās cīņa par dzīvību, zēni piedo viens otram (pa vidu tāds papliks atskats uz džeku pagātni, kur šie mīlēja vienu dāmu, kurai viens no viņiem izblieza šo sīko)...
Zombiji, poastapokalipse, alkoholisma murgi un sniegs.
Nav gluži slikti, bet vietumis pārāk banāli un pārspēlēti.
Gatavojoties garajiem ziemas vakariem varbūt var noderēt.